Liepājas muzeja krājumā nonācis neparasts dobumakmens

Sākotnējā izpēte liecinot, ka tas varētu būt skandināvu vēstures objekts, kas saistīts ar skandināvu ieceļotājiem, kas līdztekus kuršiem izveidoja apmetni Grobiņas priedienā no 7. līdz 9.gadsimtam.

Akmenim kopumā ir četri mākslīgi veidoti dobumi - viens akmens virspusē un trīs mazāki apakšā. Dobumi ir ļoti rūpīgi veidoti - slīpēti un par to senumu liecina dilušās virsmas -, norāda muzejā.

Pieņēmumi, kam akmens varētu būt kalpojis ir dažādi. Iespējams, tas izmantots graudu smalcināšanai tā lēzeno malu dēļ. Apakšējie dobumi, iespējams, izmantoti kādu darbarīku asināšanai.

Akmens ir salīdzinoši neliels. Tas ir 41 centimetru garš, 37 centimetrus plats un 17 centimetrus augsts. Tā svars ir 41,9 kilogrami. Akmens sānā ir sens, dabisks lūzums.

Dobumakmeni apskatījuši un izpētījuši Latvijas Petroglifu centra vēsturnieks, dabas pētnieks Andris Grīnbergs, kā arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas katedras asociētais profesors Ģirts Stinkulis, kuri atzina, ka atradums ir ļoti savdabīgs un interesants.

Neparasto akmeni Karostas apkaimes kāpu zonā atrada liepājnieks Arturs Bilerts, taču kāpu vide tam nav bijusi sākotnējā atrašanās vieta, par ko liecina dzelzs savienojumu uzslāņojumi, kas nevarētu rasties sausā kāpu vidē. Iespējams, akmens jau pārvietots vairākas reizes.