/nginx/o/2022/05/21/14567896t1h1707.png)
Sociālajos tīklos izplatījies video, kur redzams, ka kādā Maskavas lielveikalā tiek tirgotas it kā Latvijā ražotas šprotes un brētliņas. Nosaukumi uz šiem produktiem tiešām rakstīti latviešu valodā, taču Latvijas zivrūpnieki skaidro, ka sankcijas netiek pārkāptas, Latvijas produktu Krievijā nav un pircēji Krievijā tiekot maldināti, vēsta "TV3 Ziņas".
Latvijā ražotie zivju pārstrādes produkti tikuši cienīti Krievijā jau kopš Padomju okupācijas laikiem. Publicētajā video redzams, ka kādā no Maskavas veikaliem tirgojas šprotes un brētliņas. Ne tikai to nosaukums ir latvisks, uz iepakojuma redzami arī Rīgas skati.
Pēc video autora domām, sankcijas pret Krieviju nemaz nedarbojas, ja latviešu šprotes aizvien var iegādāties veikalos. Tomēr realitātē šie produkti tiek ražoti Krievijā, kā arī to vienīgā saistība ar Latviju ir izmantotie latviešu burti nosaukumā, stāsta pašmāju zivrūpnieki.
Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits norāda, ka "nosaukumi latviešu valodā vai līdzības ar citiem brendiem ir regulāras. Ne vien Krievijā, bet vispār bijušajā padomju telpā."
Vienīgais patentētais nosaukums un vizuālais noformējums ir Rīgas šprotes eļļā un par tā izmantošanu var pienākties sods. Visas citas variācijas, piemēram, Latvijas šprotes, lielās šprotes un tamlīdzīgi, Krievija, diemžēl, ir tiesīga izmantot un nekādas sekas par to nedraud.
"Tas, acīmredzot, nozīmē to, ka kopš Latvija ir aizgājusi no Krievijas tirgus, krievu ražotāji nav spējuši ar savas preču zīmes – iegūt sabiedrības uzticību un ir spiesti lietot mūsējās," piebilda Šmits.
Viltot it kā Latvijā ražotās šprotes krievi mēģina regulāri, taču patiesībā uz Krieviju Latvijā ražotie zivju konservi netiek eksportēti jau kopš 2015. gada, kad starp abām pusēm sākās konflikti īsi pēc Krimas aneksijas.
SIA “Karavela” līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele norāda, ka "pirmajā konflikta fāzē, kas bija 2014. vai 2015. gads un Krievija aizvēra zivrūpniekiem tirgu – jā, bija smagi, pārsvarā visi uzņēmumi no divām maiņām pārgāja uz vienu, bija daži, kas neizturēja un bankrotēja, bet visi tie uzņēmumi, kas ir palikuši tirgū tie veiksmīgi strādā, attīstās un nevienam vairs neuztrauc, kas notiek Krievijā."
Latviskos nosaukumus zivju produktiem krievi izmanto ne vien, lai maldinātu pircējus, ka viņi saņem Latvijas ražotāju kvalitāti, bet arī, lai kultivētu propagandu, ka bez Krievijas tirgus pašmāju uzņēmēji ir teju bankrotējuši.
"Vēl 2021. gadā Krievijā izplatījās, ka Latvija nav spējusi atgūties un viss ir slikti un bankrotējis. Šodien tie ir absolūti meli," norādīja Endele.
Latvijas zivju konservu ražotāji kopš aiziešanas no Krievijas veiksmīgi apguvuši Japānas, kā arī vairākus Rietumeiropas tirgus.
Video: "TV3 Ziņas" sižets
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)