Krievijas karavīrs piekrīt jebkādam sodam par civiliedzīvotāja nogalināšanu

21 gadu vecais Vadims Šišimarins Kijivas tribunāla 201. tiesas zālē sacīja, ka dienā, kad gāja bojā 62 gadus vecais Oleksandrs Šeļipovs, viņš "uztraucās par to, kas notiek", un ka viņš "negribēja viņu nogalināt".

Stāvot aiz stikla norobežojuma, Šišimarins nolieca galvu un piebilda: "Man ir patiesi žēl. Es negribēju, lai tas notiek, es negribēju tur būt, bet tas notika. Vēlos vēlreiz atvainoties. Un es pieņemšu visus soda mērus, kas man tiks piedāvāti."

Ceturtdien, 19. maijā, otrās tiesas sēdes laikā Šišimarins lūdza Šeļipova sievu piedot viņam. Prokurori lūdza tiesnesi piespriest Šišimarinam mūža ieslodzījumu.

Mirušā vīrieša sieva raidsabiedrībai BBC sacīja, ka, lai gan viņai ir žēl Šišimarina, viņa nevar viņam piedot vīra nogalināšanu. 

"Sakiet man, lūdzu, kāpēc jūs [krievi] šeit ieradāties? Lai mūs aizsargātu?" Šelipova jautāja Šišimarinam, vēsta BBC. "Aizsargāt mūs no kā? Vai jūs mani aizsargājāt no mana vīra, kuru jūs nogalinājāt?" Taču krievu karavīrs neatbildēja.

Šišimarina advokāts Viktors Ovsjaņņikovs noslēguma runā sacīja, ka viņa klients nav vainīgs tīšā slepkavībā un kara noziegumos, un lūdza tiesnešus viņu attaisnot.

Intervijā laikrakstam "The Guardian" tiesas sēdes beigās Ovsjanņikovs sacīja, ka viņa klients nogalināja civiliedzīvotāju pēc pavēles, tāpēc viņš neuzskata, ka tas būtu kara noteikumu pārkāpums.

"Šajā gadījumā trūkst nodoma," viņš teica. "Tā bija pavēles izpilde ... viņš negribēja viņu nogalināt, un tam ir noteikta juridiska nozīme."

"Es izceltu tos blēžus, kas okupācijas laikā Bučā šāva civiliedzīvotājiem uz pakauša," piebilda Ovsjaņņikovs. "Tas ir pavisam kas cits nekā apstākļi, kādos atradās mans klients."

Pēc Ukrainas prokurora Andrija Siņjuka domām, norādījumu atklāt uguni nevar uzskatīt par militāru pavēli, tāpēc tas nepasargā Šišimarinu no atbildības.

"Persona, kas deva "pavēli", nebija viņa komandieris. Viņš to apzinājās. Persona, kas deva rīkojumu, to zināja. Pirms viņi iekāpa transportlīdzeklī, viņi viens otru nepazina," sacīja Siņjuks.

Šišimarins dzīvojis Ustiļjinskas Krievijas dienvidaustrumu Irkutskas apgabalā un slepkavības dienā bija Kantemirovskas tanku divīzijas komandieris. Dienas sākumā viņš bija kopā ar Krievijas karavīru grupu, kas apšaudīja kādu civiliedzīvotāju transportlīdzekli pēc tam, kad viņu konvojam uzbruka Ukrainas spēki. Pēc tam Krievijas karavīri nozaga automašīnu un aizbrauca prom.

Vēlāk viņi sastapa neapbruņoto upuri, kurš runāja pa telefonu dažus desmitus metru no savas mājas. Viens no vīriešiem, kas atradās automašīnā, lika Šišimarinam "nogalināt civiliedzīvotāju, lai viņš neziņotu par viņiem Ukrainas aizstāvjiem", apgalvo prokurori. Šišimarins atklāja uguni pa automašīnas logu.

"Viņš raidīja trīs līdz četrus šāvienus no sava ieroča," tiesā sacīja Siņjuks. "Vai viņš varēja izkāpt no automašīnas un atsavināt upura telefonu. Jā, viņš varēja. Vai viņš varēja izdarīt tikai vienu šāvienu? Jā, viņš varēja. Bet tā vietā viņš nogalināja Ukrainas pilsoni."

Vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju līķi tika atrasti zem gruvešiem vai masu kapos, kad krievi aprīļa sākumā atkāpās no Kijivas apgabala, atstājot milzīgu nozieguma vietu, kuru šobrīd izmeklē starptautiskie un Ukrainas prokurori.

Ukrainas ģenerālprokurore Irīna Venediktova ir paziņojusi, ka gatavo vairāk nekā 40 lietas kara noziegumu tiesvedībai, un varas iestādes apgalvo, ka ir reģistrējušas vairāk nekā 10 000 kara noziegumu, tostarp uzbrukumus slimnīcām.

Ukrainas ziņu aģentūra "Interfax" ceturtdien, 19. majiā, ziņoja, ka vēl divi Krievijas karavīri, kas tiek tiesāti valsts centrā, ir atzinuši apsūdzības par civiliedzīvotāju nogalināšanu.

Ukrainas varas iestādes rīkojas ātri un cenšas īstenot tiesiskumu, kamēr turpinās karš. Kijivas apgabala vecākais prokurors Olehs Tkalenko sacīja, ka viņi ir identificējuši vairāk nekā 5000 Krievijas karavīru.

"Tas ir nepārtraukts process," viņš teica. "Pēc tam, kad viņi ir identificēti, mēs cenšamies saprast, kādus noziegumus viņi ir izdarījuši. Mēs veicam visu karagūstekņu uzskaiti, un mēs zinām, kuri no viņiem ir pastrādājuši kara noziegumus un kuri nav. Ģenerālprokuratūra ir atbildīga par to, kā arī par gūstekņu apmaiņu. Tātad tikai tos gūstekņus, kuri nav izdarījuši kara noziegumus, var apmainīt."

Uz jautājumu, vai Šišimarinu varētu apmainīt ar Ukrainas ieslodzītajiem, viņa advokāts atbildēja: "Teorētiski apmaiņa ir iespējama. Bet tas ir atsevišķs process. Var apmainīt jebkuru karagūstekni."

Kremlis ir paziņojis, ka tā rīcībā nav informācijas par tiesas procesu un ka diplomātiskās pārstāvniecības Ukrainā neesamība ierobežo tā iespējas sniegt juridisko palīdzību, taču noliedz, ka tā karavīri būtu izdarījuši kara noziegumus.

Tiesa tiek uzskatīta par publisku Ukrainas tiesu sistēmas neatkarības pārbaudi. Spriedums gaidāms pirmdien, 23. maijā.