Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis
Iesūti ziņu!

Golubeva: 9. un 10. maijā notikušais nav pietiekams iemesls pieprasīt ministra demisiju

Policija 11. maija rītā dežurē pie t.s. Uzvaras pieminekļa
Policija 11. maija rītā dežurē pie t.s. Uzvaras pieminekļa Foto: Jānis Škapars/TVNET

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) neuzskata, ka 9. un 10. maijā notikušais pie padomju pieminekļa Pārdaugavā ir pietiekami nopietna epizode ministra demisijas pieprasīšanai, ministre sacīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma".

Ministre intervijā pauda, ka 9. maijā pie pieminekļa pulcējās apmēram desmit reižu mazāk cilvēku nekā citus gadus, savukārt apmēram 300 cilvēku sarīkotās nekārtības 10. maijā, kurās arī pausts atbalsts Krievijai karā Ukrainā, notika atsevišķu policistu pavēļu neievērošanas dēļ, par ko Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks arī atstādinājis trīs amatpersonas.

Golubeva atzīmēja, ka, lai gan 10. maijā bija novērojamas problēmas ar policijas darbu, viņa ministres amatā pavadījusi tikai 11 mēnešus. Ministre apgalvoja, ka ilgus gadus policijai bijis zems atalgojums un jomas izglītības sistēma bija nesakārtota, ko viņa savas darbības laikā vismaz daļēji uzlabojusi.

Ministrei arī tika vaicāts, vai "Attīstībai/Par!" vēlas saglabāt iekšlietu ministra portfeli, uz ko viņa atbildēja, ka tas tiks darīts. Reizē viņa nenosauca nedz potenciālo amata kandidātu skaitu, nedz arī konkrētus vārdus.

Jau ziņots, ka iekšlietu ministre Golubeva pirmdien nolēma pati demisionēt. Politiķe pirmdien esot uzzinājusi, ka, nesagaidot Iekšlietu ministrijas analītisko ziņojumu par iekšlietu dienestu darbu 9. un 10. maijā, premjers ir pakļāvies Nacionālās apvienības (NA) spiedieniem un nav vairs gatavs atbalstīt viņas darbu. Šādos apstākļos viņa ir nolēmusi atgriezties kā deputāte Seimā.

NA Saeimas frakcija un valde pagājušajā nedēļā pieprasīja premjeram atbrīvot no amata Golubevu saistībā ar situāciju 9. un 10. maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, kur cita starpā tika pieļauta Krievijas agresiju atbalstošu cilvēku pulcēšanās.

NA veiktā "šantāžas mēģinājuma" dēļ Kariņš ir nolēmis prasīt Vitenberga demisiju. NA varēs izvirzīt jaunu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Vienlaikus gan Kariņš pieļauj iespēju NA pašai lemt par to, kuru no saviem ministriem nomainīt. Premjers skaidroja, ka Vitenbergs patlaban demisijai ticis izvēlēts kā "jaunākais" NA ministrs.

No Kariņa paustā secināms, ka viņš šantāžu saskata NA aicinājumā prasīt nu jau no amata atkāpušās iekšlietu ministres Golubevas demisiju, pretējā gadījumā NA solot aiziet no valdības.

Premjers uzsvēra, ka mērķis ir politiskā līdzsvara atjaunošana, tāpēc NA arī būs jānomaina viens ministrs. Tā kā NA pati nevienu savu ministru nenosauca, Kariņš nolēmis prasīt jaunākā ministra - gan amatā, gan gados - Vitenberga demisiju.

Kariņš pauda, ka ar šādu "šantāžās elementu" valdība tālāk nevarētu strādāt, jo tas pavērtu iespējas jebkuram partnerim turpmāk iet "ultimatīvu ceļu", kas nozīmētu, ka valdība īsā laikā kļūtu rīcībnespējīga.

"Bez šādas ministra nomaiņas nav iespējas panākt politisku līdzsvaru koalīcijā, jo valdības stabilitāte ir atkarīga no tā, ka tai ir pilns sastāvs un vairākums Saeimā. Šajā gadījumā līdzsvars tika izsists, un šis ir mans piedāvājums, kā var īsā laikā atgriezties pie līdzsvara," skaidroja politiķis.

Atbilstoši koalīcijas līgumam, premjers Vitenberga demisiju prasīs pēc divām dienām, "ja nebūs citas informācijas".

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu