Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Straumi KNAB priekšnieka amatā Saeima pārapstiprinās, taču biroja darbu arī kritizē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume. Foto: Edijs Pālens/LETA

Bijušo policistu un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta augsta līmeņa darbinieku Jēkabu Straumi KNAB vadībā Saeima iecēla pirms pieciem gadiem. Tobrīd KNAB bija novājinājuši iekšējie skandāli, daudzi darbinieki aizgājuši, politiķi jau runāja par KNAB pievienošanu citām izmeklēšanas iestādēm vai pat slēgšanu. Sabiedrība birojam vairs neuzticējās, vēsta raidījums "Nekā personīga".

KNAB reputācija Straumes vadībā tika atjaunota, jo atkal pieaudzis sabiedrības ziņojumu skaits. Arī draudi par biroja pastāvēšanu apklusuši. Un politiķi atsaukušies tikpat kā visiem KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes aicinājumiem pēc finansējuma palielināšanas.

Ir radīts konkurētspējīgs atalgojums, lielāka nozīme pievērsta korupcijas risku analīzei - izveidota Stratēģiskā pārvalde.

Pirms pusotra gada valdība piešķīra 600 tūkstošus eiro (591 867) biroja analītisko spēju stiprināšanai papildus 19 štata vietas.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs uzskata, ka KNAB līdzekļu ir pietiekami, lai sagaidītu labākus izmeklēšanas rezultātus, piemēram, iepirkumu jomā. Eiropas savienības finansētajos projektos, korupciju šai laikā KNAB izdevies pierādīt divos gadījumos.

Pērn prokuratūrai KNAB nodevis 27 lietas, kas ir lielākais skaits piecu gadu laikā. Skaļākā no tām bija "Rīgas namu apsaimniekotāja" vadītāja Igora Trubko divu miljonu kukuļa piedāvāšana Rīgas domes deputātam Mārtiņam Kossovičam. Par korupciju deputāts KNAB ziņoja pats, tā nebija biroja atklāta lieta.

Šis gadījums kārtējo reizi apstiprina, ka KNAB par savu darbību jāstāsta vairāk, uzskata uzraugi. Un Straumes nepietiekamo komunikāciju ar sabiedrību pieskaita pie viņa darbības mīnusiem.

Straumes vadībā KNAB daudz aktīvāk pievērsās Nila Ušakova saimniekošanai Rīgas domē.

Pirms četriem gadiem KNAB veica skaļas aizturēšanas saistībā ar korupciju Rīgas satiksmes iepirkumos. Jauno transportu iegādes summa pārsniedza 270 miljonus un daļai naudas bija jānonāk konkrētu cilvēku kabatās kā kukulis. Un naudu jāatmazgā caur fiktīviem uzņēmumiem. Kratīšana notika arī mēra un vicemēra dzīvesvietās.

KNAB pirms trim gadiem aizturēja arī Rīgas tūrisma attīstības biroja vadību. Dokumenti liecināja, ka birojs nevis reklamējis Rīgu, bet pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, veicis pārskaitījumus vairākiem politiskās komunikācijas konsultantiem no Vācijas, Zviedrijas un Spānijas.

No lielās lietas izdalīts process par krāpšanu un krāpšanas atbalstīšanu, tajā apsūdzēti trīs cilvēki, tai skaitā bijušais Rīgas satiksmes Tehniskā atbalsta direktors Ingvars Šnikvalds. Taču, izņemot to, Rīgas tūrisma attīstības biroja lieta KNAB iestrēgusi.

Vēl bēdīgāks ir vērienīgās būvnieku karteļa lietas iznākums. Daļu pierādījumu nodeva Konkurences padomei, kas uzlika daudzu miljonu sodu būvniecības flagmaņiem. Taču daļā, kur būvnieki stāstīja, kā kukuļo politiskās partijas, KNAB pierādījumu trūkuma dēļ lietu izbeidza. 

Straumes vadības periodā KNAB tikai vienai politiskajai partijai par grāmatvedības pārkāpumiem apturējis valsts finansējumu – izjukušās "KPV LV" pēctecei "Par cilvēcīgu Latviju". Partija tam nepiekrīt un tiesāsies, lai atgūtu vairāk nekā pusmiljonu lielo finansējumu no valsts budžeta .

Vēl smagāki bija varas partijas "Latvijas attīstībai" biedra Māra Mičerevska apgalvojumi par partijas it kā "melno kasi". Krimināllietu neierosināja, jo ar šiem izteikumiem Mičervskis nāca klajā vispirms publiski un novēloti.

Arī par vairākiem aizdomīgajiem ziedojumiem politiskajam spēkam administratīvās lietas nerosināja noilguma dēļ.

Lielākā daļa Saeimas deputātu neredz šķēršļus Straumes apstiprināšanai amatā uz otro termiņu. Lielā mērā arī tāpēc, ka līdzšinējais biroja priekšnieks šai konkursā bija arī vienīgais kandidāts. Otrs pretendents, arī KNAB darbinieks, neatbilda konkursa prasībām.

KNAB priekšnieks noraida pārmetumus, ka pret kādu no politiskajiem spēkiem birojs būtu iecietīgāks vai kāda partija viņa laikā būtu saņēmusi nepamatotus sodus.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu