Ārlietu komisija virzīs likumprojektu, lai apturētu vairāku Latvijas un Krievijas divpusējo līgumu darbību

Paredzams, ka ar šo likumprojektu arī tiks noņemti juridiskie šķēršļi Uzvaras parkā esošā "okupācijas staba" demontēšanai, atzīmē Kols.

Politiķis skaidro, ka Ārlietu komisija marta beigās sāka darbu pie Latvijas un Krievijas divpusējo līgumu izvērtēšanas, aicinot nozaru ministrijas sniegt informāciju, vai esošajos apstākļos ir iespējams apturēt katra atsevišķa ar Krieviju noslēgtā divpusējā līguma izpildi vai to denonsēt.

Kols paredz, ka komisija vienosies arī par nepieciešamību apturēt "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. panta darbību attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem, kas pašlaik nosaka, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā.

Līdz šim komisija izvērtējusi vairāk nekā pusi no kopskaitā 58 divpusējiem līgumiem, vienojoties par vairāku līgumu vai atsevišķu līgumu punktu apturēšanu, un plāno darbu pie līgumu pārvērtēšanas noslēgt šonedēļ.

Ja tas izdosies, tad Kols Ārlietu komisijai 11. maijā piedāvās lemt par likumprojekta virzīšanu Saeimā, kas apturētu tos divpusējos līgumus vai līgumu pantus, kurus ratificējusi Saeima, kā tas noteikts likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem". Tajā noteikts, ka Saeima jāpieņem likums saistībā ar šāda starptautiskā līguma darbības apturēšanu.

Kols skaidroja, ka vienošanās ar Krieviju, kas attiecas uz Pārdaugavā esošo pieminekli, ir viens no šāda veida līgumiem, kura darbību apturēt iespējams tikai ar atsevišķu likumu. Apturot šo vienošanos, tiktu arī noņemti juridiskie šķēršļi "okupācijas staba" demontēšanai, norāda politiķis. Deputāts cer uz Ārlietu komisijas un Saeimas vairākuma atbalstu šāda likuma pieņemšanai.

Komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan viņš, gan Nacionālā apvienība iestājas par to, ka Uzvaras parkā esošajam objektam nav vietas Latvijā un tas ir jebkādā veidā "demontējams un aizvācams".

Līdz ar šāda likuma pieņemšanu arī noslēgsies Ārlietu komisijas darbs jautājumā par pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu un pie Latvijas un Krievijas divpusējo līgumu pārskatīšanas. Pēc šāda likuma pieņemšanas Rīgas domei kā nekustamā īpašuma, uz kura atrodas šis objekts, īpašniekam arī būtu jāveic šī objekta demontāža, pauda politiķis.

Vaicāts par teorētisku situāciju, ja pēc likuma pieņemšanas Rīgas līmenī rastos kādi sarežģījumi šāda lēmuma pieņemšanai, Kols uzsvēra, ka to būtu iespējams atrisināt, Saeimai pieņemot vēl vienu likumu, kas nacionālā līmenī noteiktu visu padomju režīma, tostarp padomju armiju slavinošo pieminekļu demontēšanu, izņemt tos, kas saistīti ar apbedījumu vietām. Šāds likums nodrošinātu risinājumu visā Latvijā un ļautu demontēt šādus objektus arī tādā gadījumā, ja kādā pašvaldībā, piemēram, Rēzeknē vai Daugavpilī, pietrūktu politiskās gribas to izdarīt, skaidroja Ārlietu komisijas vadītājs.

Šāds otrs, nacionāla līmeņa likumprojekts būtu jāizstrādā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, uzskata deputāts. Viņš to pauda kontekstā gan ar Izglītības komisijas atbildībā esošo jautājumu par pieminekļiem, gan ar to, ka jautājums par Uzvaras parkā esošā okupācijas staba nojaukšanu aktualizējās 2019. gadā, kad Saeimā nonāca iedzīvotāju attiecīga iniciatīva, kas tika nodota skatīšanai divās komisijās - Ārlietu komisijā un Izglītības komisijā.

Vaicāts par "Konservatīvo" virzīto lēmumprojektu, Ārlietu komisijas vadītājs skaidroja, ka tā pieņemšanas gadījumā, tas tomēr neapturētu 13. panta darbību, jo atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" regulējumam šāda lēmuma pieņemšanai nepietiek ar lēmumprojektu, bet tas jāpieņem atsevišķā likumā.

Jautāts par Tieslietu ministrijas (TM) ziņojumu saistībā ar Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanu, kas vēl ir saskaņošanas procesā ar citām institūcijām, Kols norādīja, ka 15. aprīlis bija Ārlietu komisijas noteiktais termiņš ziņojuma iesniegšanai, bet šāds Ministru kabineta līmenī saskaņots ziņojums neesot iesniegts. Laiks iet uz priekšu, un komisija strādā pie sava risinājuma, savukārt TM ir iespēja savu piedāvājumu publiskot, atzīmēja politiķis.

Kā ziņots, pēdējā laikā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā aktualizējies jautājums par Rīgā, Uzvaras parkā, esošo pieminekli un iespējām to demontēt.

Tostarp "Konservatīvo" Saeimas frakcija iesniegusi parlamentā lēmumprojektu, lai virzītos ar Uzvaras parkā Rīgā esošā pieminekļa nojaukšanas ieceri, informēja frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.

Mērķis ir politiskā procesa noslēgumā panākt šī pieminekļa nojaukšanu, uzsver politiķis. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem Feldmans redz objekta pārvietošanu uz kādu slēgtu, publikai nepieejamu teritoriju.

Lēmumprojektā paredzēts apturēt "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. panta darbību attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem.

Dokumenta pieņemšanas gadījumā paredzēts noteikt, ka parlaments uzdotu kompetentajām institūcijām, kuras veic Uzvaras parkā esošā un citu 13. pantā noteikto pieminekļu apsaimniekošanu, līdz 2022. gada 1. jūlijam nodrošināt neatbilstošo objektu nepieejamību publiskajā ārtelpā.

Lēmumprojekta skaidrojumā norādīts, ka tas paredz izbeigt Padomju Savienības bruņoto spēku slavināšanu, aizvācot no publiskās ārtelpas Uzvaras parkā esošo pieminekli un citas attiecīgās memoriālās būves vai pieminekļus. Šis nosacījums neattieksies uz memoriālām būvēm vai pieminekļiem, kas tieši saistīti ar apbedījumiem.