Pēc ilga pārtraukuma Latvijā caur Luhamā savienojumu ieplūdusi Krievijas dabasgāze

Dabasgāze caur savienojumu Latvijā plūdusi arī svētdien, 1.maijā, un pirmdien, 2.maijā.

Sestdien apstiprinātās nominācijas un piešķīrumi veidoja 104 000 kilovatstundas (KWh), svētdien - 3,2 gigavatstundas (GWh), bet pirmdien apstiprinātās nominācijas veido 3,2 GWh, bet informācijas par piešķīrumiem vēl nav.

Šis gan ir neliels dabasgāzes apjoms, salīdzinot ar to, kāds caur savienojumu plūdis pēdējā reizē, kad tas bijis aktīvs, - šī gada 31.martā. Marta otrajā pusē apstiprināto nomināciju un piešķīrumu jaudas svārstījās no 24 GWh līdz 55 GWh dienā.

"Conexus" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka uzņēmums kā vienotais pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina infrastruktūras pieejamību gāzes, kas ir tirgotāja īpašums, transportēšanai un uzglabāšanai. Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem šobrīd dabasgāzes piegādes no Krievijas nav aizliegtas, un tā ir gāzes tirgotāju izvēle, no kura piegādes avota gāzi importēt.

"Conexus" arī atzīmē, ka kopš 1.maija Baltijas reģionam ir pievienojies vēl viens alternatīvs dabasgāzes piegādes ceļš - Lietuvas savienojums ar Poliju jeb GIPL. Tas paplašina gāzes piegādes iespējas Baltijas reģionam, pievienojoties Klaipēdas terminālim un Somijas - Igaunijas starpsavienojumam "Balticconnector".

Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Tāpat vēstīts, ka "Gazprom" paziņoja, ka pārtrauks piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos. Tikmēr Ungārija publiski paziņojusi, ka ir gatava par Krievijas dabasgāzi norēķināties rubļos.