FOTO ⟩ Kā Krievija sadzīvo ar sankcijām?

Tiek pārbūvēta "Lada"

Krievijas ikoniskā padomju laika pašmāju automašīnu marka "Lada" ir ļoti atkarīga no importētām detaļām. "AvtoVAZ", kas ražo "Lada", pieder Francijas autoražotājam "Renault", un uzņēmumiem ir vienota detaļu iepirkuma sistēma. Reaģējot uz ziņām, ka "Renault" pamet Krieviju, "AvtoVAZ" 24. martā atklāja, ka ātri ir jāpārveido vairāki modeļi, lai tie būtu mazāk atkarīgi no importētām detaļām.

Uzņēmums nepaskaidroja, kuri modeļi ir jāpārveido, taču norādīja, ka tuvāko mēnešu laikā tie pakāpeniski kļūs pieejami.

"Pārveidotie modeļi būs vienkāršas pašreizējo automašīnu versijas bez papildu funkcijām, piemēram, ABS bremžu sistēmas.

Tikai brutālas automašīnas no pagātnes," norādīja Krievijas automobiļu nozares žurnāla "Auto Business Review" galvenais redaktors Jevgeņijs Eskovs.

Influenceru pārvilināšana no "Instagram" uz "Vkontakte"

Vēl nesen populārākais sociālais tīkls Krievijā bija "Instagram", savukārt otro vietu ieņēma Krievijas vietējā "Facebook" versija "Vkontakte", pamatojoties uz ikmēneša lietotāju skaitu, liecina sociālo mediju analīzes uzņēmuma "Brand Analytics" dati.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, sevišķi tad, kad Krievijas komunikāciju regulators pārtrauca piekļuvi "Instagram" un "Facebook", sociālais tīkls "Vkontakte" pūlas piesaistīt satura veidotājus savai platformai.

Uzņēmums līdz aprīļa beigām ir atteicies ieturēt komisijas maksu par apmaksātu saturu un piedāvā bezmaksas reklāmu platformā ikvienam satura radītājam, kurš atkārtoti aktivizējis savu lapu vai kādas citas platformas vietā izvēlējies "Vkontakte". Uzņēmums ir publicējis ceļvedi uzņēmējdarbības sākšanai platformā.

Paša "Vkontakte" dati liecina, ka šie soļi ir devuši panākumus. Martā tika sasniegts ikmēneša lietotāju skaita rekords, pārsniedzot 100 miljonus.

Savukārt "Instagram" laika posmā no 24. februāra līdz 6. aprīlim ir zaudējis gandrīz pusi no aktīvajiem krievvalodīgajiem lietotājiem, norāda "Brand Analytics".

Daudzi cilvēki vēl joprojām izmanto "Instagram", piekļūstot platformai caur VPN jeb virtuālo privāto tīklu. Pēc sākotnējā "šoka" un "panikas", kad "Instagram" Krievijā tika aizliegts, uzņēmēja, kas pārdod pašdarinātus audumus cariskās Krievijas stilā, sāka izmantot VPN. Tā sieviete var sasniegt klientus ārvalstīs. Olga Ļevakova apsvēra iespēju pārtraukt biznesu pēc tam, kad pirmajās nedēļās pēc iebrukuma viņas profils tika pārpludināts ar pretkara komentāriem un ziņām.

"Es vienkārši nevarēju izturēt agresijas viļņus," atzīst sieviete.

No lapas apraksta viņa ir izdzēsusi vārdus "cariskā Krievija". Tagad tur ir rakstīts "vēsturiskā aušana", un cilvēki turpina pasūtīt audumus.

Pašmāju kredītkartes

Krievija jau kopš Krimas aneksijas bija gatavojusies finansiālajai izolācijai, kad dažām valsts lielajām bankām tika piemērotas sankcijas. Krievijas Nacionālā maksājumu karšu sistēma un uz tās pamata veidotā banku karšu sistēma "Mir" ir ievērojami attīstījusies.

2021. gadā tika izsniegti vairāk nekā 113 miljoni "Mir" karšu, salīdzinot ar 1,76 miljoniem izsniegto karšu 2016. gada beigās. Pērn aptuveni ceturtā daļa no visiem karšu maksājumiem Krievijā tika veikti ar "Mir" kartēm, norāda Krievijas centrālā banka.

Eksperti lēš, ka šo attīstību daļēji veicinājusi pati Krievija. Valdība noteica, ka valsts sektora darbiniekiem, pensionāriem un ikvienam pabalstu saņēmējam ir jāizmanto "Mir" karte.

 "Mir" sistēma darbojas tikai Krievijā un dažās padomju valstīs.

Darbinieku pārkvalificēšana publiskajam sektoram

Masu bezdarbs Krievijā vēl nav novērots, taču tieši no tā baidās Kremlis, jo bezdarbs var veicināt domstarpības, norāda Vašingtonas Starptautisko finanšu institūta galvenās ekonomistes vietniece Elīna Ribakova:

"Jo vairāk viņi ierobežo protestus, jo vairāk es pārliecinos, ka viņi ir noraizējušies par bezdarbu."

Maskava cenšas novērst potenciālo bezdarba problēmu, izveidojot programmu, lai pārkvalificētu un pieņemtu darbā cilvēkus, kuri agrāk strādāja Rietumu uzņēmumos. Daudzi no tiem ir pārtraukuši darbību Krievijā.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins uzskata, ka līdz 200 tūkstošiem darbavietu ir apdraudētas. Viņš uzskata, ka atlaistajiem darbiniekiem ir jādod iespēja darīt ko lietderīgu. Piemēram, strādāt ar oficiāliem dokumentiem - pasēm un dzimšanas apliecībām -, strādāt parkos vai pagaidu veselības centros, kuri nesen tika izveidoti. Šo darba vietu radīšanai un darbinieku pārkvalificēšanai tiek atvēlēts 41 miljons ASV dolāru.

Krieviem, kuri pirms kara veidojuši karjeru starptautiskos uzņēmumos, piemēram, vadību konsultāciju uzņēmumā "McKinsey" vai investīciju bankā "Goldman Sachs", tās būtu ļoti krasas pārmaiņas. Tomēr Ribakova uzskata, ka viņi tādas pārmaiņas nepiedzīvos, jo lielākā daļa ārvalstu uzņēmumu vadītāju Krieviju pametīs, ja vēl to nav izdarījuši.

Atbalsts, klusums un protesti - Krievijas iedzīvotāju reakcija uz noziedzīgā režīma sākto karu Ukrainā

Sanktpēterburgas centrā parādījusies neierasta instalācija. Neviens nezina, kas to ir novietojis.

Mākslas instalācija sastāv no vārda "ZAMESTIM", kas nozīmē: "Mēs aizstāsim." Katrs burts apzīmē starptautisku uzņēmumu, kas pārtraucis darbību Krievijā.

Foto: Mākslas instalācija Sanktpēterburgā "ZAMESTIM"

Ir attēloti arī uzņēmumu logotipi. "Z" burts apzīmē spāņu apģērbu veikalu ķēdi "Zara", burts "A" norāda uz sporta apģērbu un ekipējuma ražotāju "Adidas", bet "M" - ātrās ēdināšanas uzņēmumu "McDonalds", vēsta raidsabiedrība BBC.

Protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, simtiem starptautisku kompāniju ir atstājušas Krievijas tirgu. Ierēdņi cenšas izklausīties optimistiski, norādot, ka Krievija atradīs aizstājējus ārvalstu precēm. Taču globālo produktu un pakalpojumu izzušana palielina Krievijas starptautisko izolāciju.

"Krievija nav Eiropa. Krievija ir Krievija," BBC žurnālistam norāda pie instalācijas satiktā Ļubova. Sieviete neseko līdzi notikumiem Ukrainā. "Tās ir nepatīkamas ziņas. Tāpēc es cenšos neskatīties televīziju. Lai nekļūtu skumji," stāsta sieviete.

Savukārt Raisa visas ziņas iegūst no Krievijas televīzijas: "Vardarbībā vainojami ukraiņi. Viņi vēršas pret mums. Tie nacionālisti izvieto ieročus uz mūsu robežas." Atbildot uz jautājumu, cik pārliecināta sieviete ir par ziņu patiesumu, Raisa ir 100% pārliecināta, ka ziņas ir patiesas.

Vairums žurnālistu uzrunāto krievu ir atteikušies runāt par Ukrainu, paturot savu viedokli pie sevis. Bet tie, kas publiski pauda savus uzskatus, pārsvarā gandrīz vārds vārdā atkārtoja valsts televīzijas stāstīto, ticot Kremļa radītajai paralēlajai realitātei. Viņi runā par Krievijas karaspēku, kas "atbrīvo Ukrainu" un "cīnās pret nacismu Ukrainā".