Saeima atbalsta grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu

Attiecīgo priekšlikumu par aizliegumu iesnieguši deputāti Reinis Znotiņš (K) un Jānis Cielēns (K).

Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Kā atzīmējusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA), lai gan tuvākajā laikā gāzes piegādes no Krievijas nav plānotas, lai pilnībā atteiktos no dabasgāzes, Latvijai būtu nepieciešams Igaunijas Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, ņemot vērā riskus nākamajai apkures sezonai un potenciālajam riskam par elektroenerģijas tīkla desinhronizāciju no Krievijas puses.

Latvija un Eiropas Savienība kopumā par atteikšanos no Krievijas gāzes izmantošanas ļoti nopietni ir sākusi domāt pēc šīs kaimiņvalsts sāktā kara pret Ukrainu. Par atteikšanos no Krievijas gāzes tiek domāts, jo šādi iegūtos līdzekļus Krievija izmanto karadarbības finansēšanai, turklāt ir redzams, ka šī valsts nav drošs un uzticams piegādātājs.

"Komisijā atbalstītā iecere aizliegt dabasgāzes piegādes no Krievijas (..) ir vēsturisks lēmums. Tik nozīmīgu soli enerģētiskās neatkarības veicināšanā līdz šim neesam spēruši," iepriekš norādījis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K).

"Atbalstot šo priekšlikumu, mēs nododam ziņu sabiedrībai, gāzes tirgū iesaistītajiem uzņēmējiem, mūsu stratēģiskajiem un starptautiskajiem partneriem, kā arī pašam agresoram, arī par to, ka atsakāmies finansēt Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā," par politiķa uzsvērto aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Valdība konceptuāli ir vienojusies par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un par LNG termināļa būvniecību Latvijā, iepriekš pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA). Ministrs skaidroja, ka ticamākais variants termiņam, kurā notiks atteikšanās un kas apspriests arī ar Igaunijas partneriem, ir nākamā gada 1. janvāris.

Savukārt AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis iebilst pret lēmumu aizliegt dabasgāzes piegādes no Krievijas. Vēstulē Tautsaimniecības komisijai viņš pauž, ka dabasgāzes piegāde ir virknes tiesisku un tehnisku darbību kopums, kurā izmaiņas prasa laiku un līdzekļus. Uzņēmuma ieskatā, šis lēmums būtu pārāk kardināla rīcība un enerģētisko krīzi padarītu vēl ilgāku, dārgāku un grūtāk pārvaramu, nevis to risinātu.

Ar grozījumiem likumā paredzēts arī noteikt, ka Latvijas sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru atomelektrostacijas būvniecībai Latvijas teritorijā.