"Tādu cilvēku kā mēs bija simtiem, pat tūkstošiem." Latvijā piedzimušo dvīnīšu stāsts

Tetjana (32) un viņas vīrs Jurijs (33) ir kopā jau astoņus gadus, no kuriem sešus abi ir precējušies. Septembrī Tetjanai un Jurijam pieteicās dvīnīši. Pāris savu tālāko stāstu uzticēja izdevumam "Ir".

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Žurnāls IR (@zurnalsir)

15. grūtniecības nedēļā atklājies, ka bērniņiem mammas vēderā ir liela svara starpība, tāpēc nācās atrasties nemitīgā ārstu uzraudzībā.  "Mani izmeklēja katru otro nedēļu. Protams, ļoti pārdzīvoju, vai tikai ar bērniņiem viss ir kārtībā," intervijā izdevumam "Ir" atzīstas sieviete. Viņa saka — ja nebūtu grūtniecības problēmu, paliktu Ukrainā. "Nezināju, līdz kurai nedēļai varēšu iznēsāt bērniņus, un jau rēķinājos ar to, ka var būt nepieciešams ķeizargrieziens," neslēpj Tetjana. Bet tieši  tas, ka nepieciešama īpaša medicīniskā palīdzība, bija galvenais iemesls, kāpēc topošā māmiņa izlēma tomēr doties uz Latviju.

Grūtniecības atvaļinājumu izbaudījusi tikai divas dienas — tas sācies 21. februārī, bet jau pēc pāris dienām sākās karš.

Tetjanai uz Latviju piedāvājis braukt attāls radinieks, kurš solīja par visu parūpēties. Bijis skaidrs —

ja Tetjana aizbrauks, Jurijs neredzēs savu bērnu dzimšanu un ģimene nezināmu laiku būs šķirta. Tomēr viņa izlēma braukt.

Līdzņemšanai sapakotas dažas nepieciešamākās mantas, un kopā ar mammu devusies ceļā. Ar radinieku Valdi bija norunāts, ka sievietes nokļūs līdz Moldovai un tur viņas sagaidīs automašīna.

"Moldovas robeža nav tālu no Odesas, taču tikt līdz tai… Mammas vīrs mūs veda ar automašīnu, bet jau daudzus kilometrus pirms robežas ieraudzījām garu, garu automašīnu rindu. 

Izrādījās, ka tajā jāstāv vismaz 25 stundas. Atbraukušas līdz rindas galam, tālāk gājām kājām," intervijā "Ir" stāsta Tetjana. Būdama grūtniecības pēdējā mēnesī un ar koferi pie rokas, Tetjana gājusi četras ar pusi stundas. 

"Es gan nejutos kā vienīgā nabadzīte, kura šausmīgi jāžēlo. Tādu cilvēku kā mēs bija simtiem, pat tūkstošiem — mammas ar maziem bērniņiem, cilvēki ratiņkrēslos. Žēl bija pilnīgi visu," atzīstas Tetjana.

Pēc garā ceļa beidzot Tetjana atkļuvusi līdz Rīgai, un pēc vizītes pie ginekologa tika lemts, ka dvīnīši ar ķeizargriezienu pasaulē nāks 1. aprīlī. Pirmais piedzimis Volodimirs, kurš svēra 2380 gramus, bet brālītis Oleksijs bijis tikai 1880 gramu smags.

Vai vecākais dēls ticis pie vārda par godu prezidentam Zelenskim? Nē, Volodimira vārdu ielikusi par godu savam vectētiņam: "Viņš bija mana vecvectēva Paula dēls. Tā kā, pateicoties viņiem abiem, nokļuvu drošībā šeit Latvijā, simboliski izvēlējos šādu vārdu." 

Savukārt jaunākā dēla vārdu izvēlējies tētis Jurijs, kurš aizvien ir Odesā, bet bērnu attīstībai pagaidām seko līdzi sociālajā vietnē Telegram.

"Zvanu vīram, kad baroju bērniņus, kad mazgāju, — lai viņš ir pēc iespējas klātesošs visam, kas ar mazulīšiem notiek," saka dvīņu mamma.

Plašāk emocionālo interviju lasi jaunākajā izdevumā "IR".