Vairākas iestādes iepriekšējā pieraksta kārtību mainīs uz dzīvās rindas sistēmu

Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē (PMLP) klientiem pakalpojumus sniedz pēc iepriekšējā pieraksta, bet pavisam drīz tas mainīsies, jo no maija vidus iestāde sāks strādāt kā pirms kovida pandēmijas un pakalpojumus sniegs rindas kārtībā.

PMLP pārstāve Madara Puķe atzina, ka atgriezties pie vecās jeb ierastās kārtības spiež lielās apmeklētāju rindas, it īpaši Rīgā un citās lielajās Latvijas pilsētās.

"Iepriekšēju pierakstu Rīgā ir iespējams veikt pēc aptuveni mēneša, pusotra, bet jārēķinās, ka pierakstu laiki tuvākajos mēnešos ir samazināti, jo no 16. maija būs iespēja saņemt PMLP pakalpojumus rindas kārtībā. Mūsu dati liecina, ka 10% no cilvēkiem, kuri veic iepriekšēju pierakstu, neatnāk.

Apkalpošana rindas kārtībā palīdzēs no tā izvairīties. Kopš pandēmijas perioda esam krietni samazinājuši klientu apkalpošanas ilgumu – no 30 līdz 10 minūtēm, līdz ar to mūsu kapacitāte apkalpot klientus ir pieaugusi," norādīja Puķe.

Patlaban garās pierakstu rindas veidojas vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, personu apliecinošu dokumentu cikliskuma dēļ, jo šogad aprit desmit gadi, kad kuplam skaitam cilvēku dokumenti ir jāmaina. Arī karš Ukrainā radījis papildu slodzi iestādei.

Arī Valsts zemes dienestā patlaban klienti tiek apkalpoti pēc iepriekšēja pieraksta. Iestāde pandēmijas laikā ieviesto kārtību plāno pārskatīt, atzīmēja dienesta pārstāvis Hārdijs Lāns.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) klientus klātienē pieņem visos apkalpošanas centros, bet iepriekš jāpierakstās. Dienesta pārstāvis Andrejs Vaivars atklāja, ka Covid-19 pandēmijas laikā ieviesto iepriekšējā pieraksta kārtību iestāde mainīt negrasās.

Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) klientus pieņem pēc iepriekšējā pieraksta. Iestādes direktora vietniece Ilze Andersone stāstīja, ka garas virtuālās rindas neveidojas.

Valsts kanceleja vēsta, ka valsts pārvaldē katras iestādes vadītājs darbu organizē atbilstoši iestādes funkcijām. Praktiski tas nozīmē, ka vairs nebūs visiem vienotu nosacījumu, kā strādāt – attālināti vai klātienē. Tāpat katra iestāde pati var izvērtē, kā organizēt klientu apkalpošanu, uzsvēra Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova.

"Tāpēc šī ir iespēja iestādēm pašām veidot savu darba organizāciju atbilstoši darbības specifikai, klientu vajadzībām un personāla politikai. Klientu apkalpošanas jomā, protams, jāvērtē pakalpojuma raksturs – vai to iespējams saņemt elektroniski vai klātienē.

Covid-19 pandēmijas laikā kā pozitīvu iezīmi var minēt daudz plašāku e-pakalpojumu izmantošanu, un šo praksi nepieciešams saglabāt arī turpmāk. Protams, attiecībā uz klātienes pakalpojumiem būtu jāsabalansē klientu pieprasījums un iestādes iespējas," norādīja Pavlova.