Igaunijas uzņēmēji plāno AES būvniecību. Latvijas valdība nogaida

Igaunija nolēmusi startēt kodolspēkstacijas projektu. Tas varētu būt gatavs pēc vairākiem gadiem, bet aktīvi priekšdarbi jāsāk jau šobrīd.

Pēc jauniem principiem būvējamo atomreaktoru veidotāji ar savu ideju ciemojušies arī Latvijā, bet mūsu politiķi pagaidām šaubās. Vairāki kodolzinātnieki saka - ja vilcināsimies, Igaunija arī šajā jomā mums aizies pa priekšu, jo bez kodolenerģijas Baltijas reģions nākotnē nespēs izdzīvot.

Igaunija plāno būvēt jaunu mazo modulāro kodolreaktoru. Eiropas "zaļais kurss" un jaunie klimata mērķi mūsu kaimiņus spiež atteikties no degslānekļa staciju lietošanas. Ieceres virzītāji ir kompānija "Fermi Energia". Iecere pagaidām ir uz papīra, bet kopā ar Somijas un Kanādas pusi plāns ir tuvākajos gados pirmo prototipu uzbūvēt Ontārio. Ja tas darbosies labi - nākamo cels igauņi.

"Fermi Energia SMR" izpilddirektors Kalevs Kallemets: "300 megavatu mazo modulāro reaktoru izmaksas, par kuriem mēs domājam, ir viens miljards eiro. Un tas nav ļoti daudz. Ja salīdzinām ar to, ko mēs maksājam par 300 megavatu degslānekļa staciju, kas mums izmaksā 630-650 miljonus eiro. Jā. Tas ir diezgan izdevīgi."

Mazo kodolreaktoru darbība būšot krietni drošāka. Un nelielie izmēri ļaus tos izveidot valstīs, kas nevar atļauties celt lielos reaktorus. Jau ir atrastas dažas vietas, kur potenciāli to varētu būvēt. Uzņēmēji apbraukājuši vairākas valstis. Bijuši arī Latvijā. Bet nav tikušies ar ekonomikas ministru, kurš uzrauga energotirgu. Tā vietā igauņus uzņēmis aizsardzības ministrs.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Attīstībai/PAR) norādīja, ka pēc būtības tas ir pareizais virziens, ko izvēlas un ir izvēlējušās daudzas Eiropas valstis, tā pati Somija vai Francija. Mūsu klimatiskajos apstākļos ar mūsu pieredzi nav citas alternatīvas, kā mēs varam garantēt elektrības ražošanu Latvijā, Baltijā, norādīja aizsardzības ministrs.

"Nu, Artim acīmredzot paveicies, ka bijusi šāda delegācija. Taču tas ir pietiekami tāls laiks, un mums ir ļoti daudz lietu, kas pašiem jānoskaidro, jāuzzina. Vai tas ir tehniski pieejams. Arī, protams, ir izskanējušas dažādas runas par to, cik tas maksās, vai tur vispār ir ekonomisks pamats," sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā vienotība) norādīja, ka nav ne par, ne pret. Viņš uzskata, ka tā ir iespēja, kā mēs nākotnē varētu nodrošināt sev patstāvīgu elektroapgādi par prognozējamu cenu. Tomēr Kariņš nav redzējis un neviens vēl nespēj parādīt nevienu specifisku rādītāju. Ir jautājums, kur un kā apsaimniekot šos atkritumus un tā tālāk, piebilstot, ka šī iespēja ir jāizsver.

Vai igauņu uzņēmēji, kas plāno būvēt šo staciju Igaunijā, ir bijuši pie jums?

Šobrīd tās visas tiek uzskatītas par spekulācijām. "Latvenergo" runā ar Igaunijas un Zviedrijas speciālistiem. Nav zināms, kas beigās no tā iznāks, bet ir jāsaprot, ka labākajā gadījumā jārēķinās ar 10, 15 gadiem.

Igaunijas premjerministre apstiprināja, ka mazās kodolspēkstacijas projekts ir interesants un viņi sagaida ziņas no uzņēmējiem par tā dzīvotspējību.

Mazo reaktoru ideja Kanādā ir aktuāla jau vairākus gadus. Plānots, ka pirmais jaunais reaktors būs gatavs jau tuvāko piecu līdz sešu gadu laikā.

"Latvenergo" apstiprināja, ka viņi šādai idejai nesaka pavisam skaidru "nē", bet Latvijas energoražotājs vēlas nogaidīt. Latvija pagaidām iesaistījusies tikai pētīšanā, kā šāda kodolstaciju enerģija varētu iekļauties kopējā energotirgū.

Kā norādīja "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs, kopumā šie projekti ir joprojām pētniecības stadijā, un arī valstīm, kuras līdz šim nav nodarbojušās ar kodolreaktoriem, jāveic pietiekami liels pētniecības darbs. Igauņi šo procesu sāka pirms trīs gadiem. Latvija pirms gada ar viņiem  noslēdza vienošanos.

Kopīgi energoprojekti Baltijā bieži izgāzušies. Sašķidrinātās gāzes termināli izveidoja Lietuva viena pati, bet Latvija to joprojām nav spējusi. Ar politisku troksni izjuka Visaginas kodolreaktora projekts, ko kopš 2007.gada bija plāns celt Lietuvā. Padomju mantojumu Ignalinas atomstaciju Lietuva izslēdza, jo tas bija viens no priekšnoteikumiem mūsu kaimiņu dalībai Eiropas Savienībā.

Elektrība mūsu kaimiņiem pēc šī soļa palika par 80% dārgāka. Atkarība no Krievijas būtiski pieauga. Pēc dažādām pārrunām un amatpersonu parakstītiem līgumiem bija nolemts, ka Visaginu būvēs trīs Baltijas valstis, iespējams, Polija un investors no Japānas kompānijas "HITACHI".

62% Lietuvas iedzīvotāju referendumā nobalsoja pret Visaginas celšanu. Projektu apturēja, pēc tam iesaldēja. Ja tas tomēr būtu īstenots, tika solīts, ka Visagina elektrību sāktu ražot 2021. vai 2022. gadā. Un Baltija būtu krietni gatavāka energokrīzei. Tā brīža Latvijas prezidents atceras - Krievija pielika lielas pūles, lai šī ideja neizdotos.

Valdis Zatlers sacīja, ka Krievija radīja tik lielas grūtības potenciāliem tehnoloģiju piegādātājiem un būvētājiem, ka tie vienkārši nolēca no šī projekta. Un lietuvieši palika vien tikai ar ideju.

"Tas nozīmē, ka tur apakšā notika pamatīgs darbs, lai to projektu izjauktu, ja pat tika runāts ar tehnoloģiju piegādātājiem, kas būtu gatavi to būvēt," piebilda Zatlers.

Bijušais prezidents papildināja: "Viennozīmīgi Krievija tajā brīdī domāja ilgtermiņā. Viņiem bija skaidrs, ka Eiropa piespiedīs Ignalinu nojaukt, un viņu galvenais uzdevums bija neuzbūvēt tā vietā neko."

Savukārt Raimonds Vējonis norādīja, ka tiešā veidā kā vides ministrs un Vides ministrijas pārstāvis to nekā nesajuta, jo projekta virzība Lietuvas pusē notika.

"Tas, ka es personīgi biju pret un joprojām esmu pret kodolenerģijas izmantošanu, tas ir mans personīgais viedoklis, bet tajā laikā nekādas tādas lietas nebija. Vienīgais, ka paralēli tapa Kaļiņingradas atomelektrostacijas ideja, un arī Baltkrievijas Astrovecas ideja virmoja gaisā. Protams, ja skatāmies tīri ekonomiski, tad tik daudziem projektiem reģionā darīt nebūtu ko," piebilda bijušais prezidents.

Lai gan Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā nolēmuši noteikt ierobežojumus elektroenerģijas importa jaudai no Krievijas, Latvija, Lietuva un Igaunija arī šobrīd turpina iepirkt Krievijas elektrību. Kā liecina "NordPool" dati martā, šis apjoms, salīdzinot ar janvāri, pat dubultojies un sasniedz gandrīz 600 tūkstošus MWh.

Vairāki vadošie Latvijas kodolfiziķi mudina Latvijas politiķus atkal nenogulēt iespēju, ko Latvijai šobrīd piedāvā Igaunija.

Kā norādīja LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne, visām trim Baltijas valstīm jābūt kopā, lai būtu enerģētiski neatkarīgas. "Ir taču mūsu pieredze ar Visaginu. Un es domāju, ka šajā jautājumā būtu atkal jāatjauno starpvalstu komisijas darbības par šo jautājumu."

"Un, ja igauņi ir iesākuši, protams, mēs nedrīkstam atkal palikt pēdējie kā citos gadījumos. Protams, ka mums nav speciālistu šobrīd, bet tāpēc izglītības līmeni mēs varam pacelt. Tad, kad uzcēla Salaspils kodolreaktoru, tad arī daudzu speciālistu nebija," teica Ķizāne.

"Bet cilvēki brauca mācīties uz Ļeņingradu, brauca mācīties uz Maskavu. Bet tagad mēs varam braukt uz citām valstīm mācīties, kur jau ir šādi kodolreaktori. Tā ir risināma problēma, un es domāju, ka mums būtu jāmeklē tie jautājumi "par" šādas kodolenerģētikas attīstību. Jo līdz kodolsintēzei, es domāju, ir ļoti liels ceļš ejams, bet kodoldalīšanās spēkstacijas Latvijā būtu nepieciešamas," uzsvēra pētniece.

Igauņu kompānija, kas plāno kodolstacijas būvniecību, apgalvoja, ka, visticamāk, radioaktīvos atkritumus varētu glabāt kādā no Skandināvijas valstīm. Šādas glabātavas tur izvietotas dziļi klintīs.