V2: "Kāpēc, b***? Pat nebija redzams, b***, kur šāva."
V3: ""Baikālam" normāli visi uzstādījumi bija, normāli visi uzstādījumi bija."
V2: "Pietiks, b***! Jūs taču ne pirmajā kaujā, b***, bruņotajos spēkos, b***. Visdrīzāk orientēšanās kļūda, n***. Ejat un pārbaudiet."
Šajos piemēros Krievijas armija izmantojusi sakarus, kas viegli saklausāmi citiem. Ar radio uztvērēju sarunas iespējams dzirdēt un pat traucēt. "Pieņemts lēmums novākt pirmo saimniecību no apdzīvotās vietas un noklāt apdzīvoto vietu ar artilērijas uguni," šai Krievijas armijas pavēlai kāds pa virsu uzspēlējis Ukrainas himnu, lai ziņa būtu slikti saklausāma.
Kā skaidro speciālisti, šāda komunikācija neatbilst mūsdienu armijas standartiem.
"Ir sakaru procedūras, kuras jāievēro, zinot to, ka viss, kas ir gaisā, tas ir arī citiem dzirdams. Ja tas ir nešifrēts, tad tiek izmantotas burtu un ciparu virknes, kuras noklausoties neko nedod. Bet normāli mūsdienās tiek izmantota šifrēšana. Katrā iekārtā ir šifrēšana," par normālu saziņu armijas iekšienē saka komandkapteinis, NBS Štāba bataljona komandieris Seldzis Grasmanis.
Viņš saka, ka nedrošus sakarus, kādus izmantojusi Krievijas armija, ir viegli pārtvert: "Radio amatieri tikai tā saucas, bet viņi ir ļoti lieli profesionāļi uz tādām lietām."
Ukrainā arī piefiksēts, ka Krievijas karaspēks tuvas distances sakariem izmanto Ķīnā lēti nopērkamas rācijas.
"Bildēs ir redzēti krievu karavīri ar parastām walkie-talkie rokas radiostacijām, kas ir neaizsargātas, kā arī radiostacijas, kas tika ņemtas ārā no iznīcinātās armijas bruņutehnikas, tās bija padomju armijas un tā laika ražojumi," novērojis Grasmanis.