Melbārde: ES sankciju arsenāls pret Krieviju un Baltkrieviju nav izsmelts

Politiķe uzsvēra, ka ir jāturpina stingrs sankciju spiediens pret Krieviju, būtiski ierobežojot tās svarīgākos ienākumu avotus, piemēram, naftas tirdzniecību. Tāpat, Melbārdes ieskatā, ir arī jānovērš esošo sankciju nepilnības un to apiešanas iespējas. Vienlaikus nepieciešams panākt vienotu sankciju piemērošanas praksi visās ES dalībvalstīs. Tāpat ir jāturpina Krievijas un Baltkrievijas starptautiskā izolācija.

Melbārde atzīmēja, ka ES piektā sankciju kārta ietver paplašinātas individuālās sankcijas pret Krievijas oligarhiem, propagandistiem, mašīnbūves, elektronikas, militārās nozares ražošanas uzņēmumiem, bankām un valsts transporta līzinga kompānijām. Viņa arīdzan uzsvēra, ka patlaban visā ES ir noteikts embargo kuģiem, kas ir reģistrēti zem Krievijas karoga, ienākt ES dalībvalstu ostās.

Tāpat ir embargo Krievijas un Baltkrievijas sauszemes transportam pārvadāt preces ES teritorijā, embargo oglēm un citiem fosilajiem kurināmajiem no Krievijas. Ir arī noteikta finanšu sankciju paplašināšana - aizliegums eiro banknošu iepirkšanai, transfēram, eksportam Krievijā un Baltkrievijā, aizliegums depozītiem kriptovalūtā un citi.

"Mēs EP un tajā izveidotajā Ukrainas atbalsta grupā stingri iestājamies par jaunu sankciju izstrādi, kas paredz pilnīgu Krievijas enerģijas importa aizliegumu, lai apturētu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašinēriju," akcentēja politiķe.

Pēc viņas paustā, ES un tās dalībvalstis, importējot Krievijas gāzi, ogles un naftu, katru dienu Krievijai samaksā aptuveni 700 miljonus eiro. "Pēdējā mēneša laikā mēs tādējādi esam pārskaitījuši Krievijai vairāk nekā 20 miljardus eiro, kas mazina līdz šim ieviesto sankciju efektivitāti. Mums ir jāpārtrauc ar saviem līdzekļiem līdzfinansēt Krievijas kara ekonomiku," uzskata Melbārde.

Viņas ieskatā, pilnīgs enerģijas eksporta embargo atstātu būtisku ietekmi tieši uz Krievijas ekonomiku. EP deputāte norādīja, ka 40% no Krievijas budžeta veido ieņēmumi no enerģijas importa, tādējādi stingrāki Krievijas enerģijas importa ierobežojumi pēc ekonomistu aplēsēm Krievijas iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinātu par 40%.

Savukārt, kā norādīja eiroparlamentāriete, eirozonas valstīs pēc Eiropas Centrālās bankas kalkulācijas IKP samazinājums būtu tikai ap 1,4% vissliktākajā scenārijā. Vislielāko ietekmi izjustu Vācija, bet arī tikai līdz -3% IKP. Pēc Melbārdes paustā, šie dati parāda, ka drošībai ir sava cena.

Viņas ieskatā, papildus Krievijas enerģijas eksporta pārtraukšanai ES ir apņēmīgāk jācīnās pret Kremļa propagandu. Līdz šim ES ir sankcionējusi "Russia Today" un "Sputnik", kā arī atsevišķus krievu propagandistus, uz kuriem attiecināto sankciju ieviešana turklāt ir nepilnīga. EP deputāte vērsa uzmanību uz to, ka vairumā ES dalībvalstu ir brīvi pieejami tādi kanāli kā "Planeta RTR" un "Russia24", kas "programmē krievu diasporu".

"Kopā ar vairākiem EP kolēģiem esam aicinājuši Eiropas Komisiju un ES Padomi sankcionēt visus kara propagandas ieročus. Vienlaikus esam aicinājuši ES nodrošināt tūlītēju atbalstu neatkarīgiem medijiem, žurnālistiem un faktu pārbaudītājiem no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Tostarp, redakcijām, kas ir spiestas pārtraukt savu darbu un strādā vai vēlas atsākt strādāt ES," sacīja politiķe, piebilstot, ka šajā kontekstā ir pozitīvi, ka Latvija jau ir viena no Eiropas valstīm, kas piedāvā mājvietu neatkarīgajām mediju redakcijām no Krievijas un Ukrainas.