Krievu okupanti nepārtraukti apšauda Harkivu, ir daudz mirušu un ievainotu miermīlīgo iedzīvotāju. Par to kāda tur šobrīd ir situācija stāsta brīvprātīgais Artjoms Prihodko.
"Kādas četras, piecas dienas notiek pamatīgas apšaudes. Nu jau gandrīz visi rajonos ir bijuši triecieni. Ir dažas daudzdzīvokļu mājas ar sešpadsmit stāviem. Pilnīgi sabrukušas, ir tādas, kurām tikai puse nobrukusi. Dzīvojamām mājām pastāvīgi ir triecieni," stāsta Artjoms. Vaicāts, kas ir šausmīgākais, ko šī kara laikā nācies redzēt, viņš saka, ka tā ir nāve.
"Tas, ka nogalina cilvēkus tavā acu priekšā.
Mēs atradāmies kāpņutelpā, lai palīdzētu vienam onkulītim. Dzirdējām sprādzienus un izskrējām ārā, tur ielās redzējām guļam cilvēkus. Viņi sauca pēc palīdzības. Mēs piegājām tuvāk. Ieraudzījām divas meitenes un puisi. Jauni, 16 - 18 gadi. Divas meitenes bija guvušas ievainojumus krūtīs, gurnos, puisim brūce bija galvā.
Meitenēm vēl cik necik vidēji smagi, taču puisis ļoti smagā stāvoklī. Ārsti teica, ka viņam ir mazas izredzes izdzīvot," stāsta Artjoms.