Bažas par kristīgās pasaules relikviju un kuģa evakuāciju. Kas līdz šim zināms par nogrimušo kreiseri "Moskva"?

Ukraina apgalvo, ka Krievijas karavīri vētras dēļ nespēja evakuēt kreisera "Moskva" komandu

Krievijas karavīriem 15. aprīlī neizdevās izglābt nogrimušā Krievijas karaflotes kreisera "Moskva" ekipāžu.

"Trāpījums izraisīja kaujas komplekta detonāciju, un sākās cīņa par izdzīvošanu. Mēs novērojām, kā citi kuģi centās sniegt palīdzību, bet pat dabas spēki bija Ukrainas pusē," Humeņukas teikto citē raidsabiedrības BBC krievu redakcija.

"Vētra neļāva nedz mierīgi veikt glābšanas operāciju, nedz evakuēt ekipāžu," viņa piebilda.

Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien atzina, ka Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva" pēc ugunsgrēka un munīcijas eksplozijas nogrimis Melnajā jūrā.

Tomēr sliktais laiks "netraucēja evakuēt kreisera ekipāžu uz Melnās jūras flotes kuģiem, kas atradās rajonā", apgalvoja ministrija. Kuģa "Moskva" komandā bija 510 cilvēki.

"Ekipāža nogādāta pastāvīgās dislokācijas vietā [Sevastopolē]," Krievijas ziņu aģentūrai TASS apgalvojis kāds avots. Savukārt Ukrainas medijs "Obozrevatel" vēsta, ka no kreisera" Moskva" Sevastopolē nogādāti vien 14 Krievijas jūrnieki, bet par pārējo likteni nekas nav zināms.

Kreiseris "Moskva" sašauts, novirzot uzmanību ar bezpilota lidaparātiem

Ukrainas bruņotie spēki ar pretkuģu raķetēm sašāva Krievijas raķešu kreiseri "Moskva", novirzot kuģa aizsardzības sistēmu uzmanību ar bezpilota lidaparātiem, ziņoja britu laikraksts "Daily Mail".

Avīzes publicētā rakstā eksperti bija sajūsmā par "ukraiņu pavēlniecības ģeniālo gājienu".

Pēkšņais uzbrukums notika naktī, kad kreiseris atradās apmēram 100 kilometrus uz dienvidiem no Odesas. Kuģa apkalpe un aizsardzības sistēmas izsekoja viltus mērķus - Turcijā ražotus bezpilota lidaparātus TB2, nepamanot, ka tikmēr no krasta kuģa virzienā tika izšautas divas Ukrainas pretkuģu raķetes "Neptun".

Abas vienu tonnu smagās raķetes ietriecās kreisera kreisajā sānā, stipri sakratot kuģi un izraisot katastrofālu sprādzienu un milzu ugunsgrēkus. Kuģis vēlāk apgāzās un nogrima.

Rietumvalstu pārstāvji sacīja, ka šī operācija demonstrējusi Ukrainas spējas dot triecienus Krievijas karaspēkam jomās, kur tas sevi uzskatīja par neievainojamu. Viņi arī noraidīja Krievijas apgalvojumus, ka uz kreisera vienkārši izcēlies ugunsgrēks, kas izraisījis liela munīcijas daudzuma eksploziju.

Publicētas, iespējams, pirmās kreisera "Moskva" fotogrāfijas īsi pirms nogrimšanas

Rietumu OSINT žurnālisti publicējuši, iespējams, pirmo īsto fotogrāfiju ar Krievijas kreiseri "Moskva", ko Melnajā jūrā notrieca divas Ukrainas pretkuģu raķetes "Neptun".

"Es nevaru apstiprināt [foto] autentiskumu, bet šis ir "Slava" klases kreiseris, un es nedomāju, ka kāds no tiem ir iznīcināts šādā veidā," tviterī raksta mediju pārstāvis.

Žurnālisti analizēja fotogrāfiju, kas tika publicēta internetā pēc kuģa nogrimšanas 15. aprīlī. Pēc viņu teiktā, pirms nogrimšanas kuģis vēl cīnījies ar ugunsgrēku.

El crucero Moskva buque insignia de la armada rusa del mar negro antes de hundirse.... Bien hecho, malditos invasores. pic.twitter.com/YhAEflYXyy

— alvaro (@walvaroe) April 17, 2022

Aculiecinieku uzņemtajās fotogrāfijās redzams, ka no kuģa "Moskva" iluminatoriem izplūst dūmu mutuļi, kas liecina par ugunsgrēka lielo apmēru.

Vēlāk OSINT žurnālisti publicējuši arī otro fotogrāfiju no cita rakursa.

Kopā ar Krievijas karakuģi "Moskva", iespējams, nogrima ievērojama kristīgās pasaules relikvija

Kopā ar Krievijas karakuģi "Moskva" Melnās jūras dibenā, iespējams, nogrimusi nenovērtējama kristīgās pasaules relikvija, vēsta medijs "Vice".

Krievijas kreiseris "Moskva" tagad atrodas Melnās jūras dibenā. Tiek pieļauts, ka uz karakuģa atradās nenovērtējama kristīgās pasaules relikvija - mazs koka gabaliņš, kas, kā uzskata daļa kristiešu, ņemts no krusta, pie kura tika piesists Jēzus Kristus.

Kuģis "Moskva" bija daļa no Krievijas Melnās jūras flotes un viens no lielākajiem kuģiem visā tās flotē. Saskaņā ar Ukrainas sniegto informāciju, kuģim tika trāpīts ar raķeti "Neptun", kā rezultātā karakuģis nogrimis.

Krievija ir atzinusi, ka kuģis nogrima, bet ne to, ka Ukraina karakuģi ir nogremdējusi ar raķeti.

Lai arī kā tas būtu noticis, "Moskva" tagad dus jūras dzelmē un iespējams, ka kopā ar relikviju. Krievijas ziņu aģentūra TASS 2020. gadā ziņoja, ka Krievijas Pareizticīgā baznīca ir iegādājusies krusta gabaliņu un novietos to uz kuģa "Moskva".

"Šī relikvija agrāk piederēja katoļu baznīcai, bet to iegādājās anonīmi mākslas mecenāti, un viņu griba bija nosūtīt relikviju Melnās jūras flotei,"

toreiz sacīja Krievijas Pareizticīgās baznīcas pārstāvis Sergejs Haljuta. "Kreiserī "Moskva" ir kapela, kur notiek dievkalpojumi."

Šādu relikviju izmantošana aizsākās viduslaikos, kad kristiešu baznīcas tās sāka reklamēt, lai piesaistītu draudzes locekļus un svētceļniekus konkrētām reliģiskām vietām.

Īstā krusta daļas parasti tiek pasniegtas kā koka gabaliņi, kas iestrādāti greznos krustos vai reliģiskos mākslas darbos. Krievijas Pareizticīgajai baznīcai ir ciešas attiecības ar armiju. Garīdznieki bieži sazinās ar karavīriem un svēta gan tik mazus ieročus kā šautenes, gan tik lielus kā kodolieroči.

Nav zināms, vai krusta gabaliņš patiešām ir nogrimis kopā ar kuģi. Karakuģa apkalpe evakuējās pirms tā nogrimšanas jūras dzelmē. Pilnīgi iespējams, ka kāds apzinājās relikvijas vērtību un neļāva tai nogrimt kopā ar kreiseri.

Apkalpes locekļu ģimenes apšauba versiju par tā evakuāciju

Nogrimušā Krievijas karakuģa "Moskva" apkalpes locekļu radinieki apšauba oficiālo versiju par evakuāciju, jo viņiem nav izdevies sastapt savus tuviniekus pēdējo dienu laikā, vēsta ziņu medijs "Insider".

Domājams, ka uz kuģa bija aptuveni 500 cilvēku. Krievija paziņoja, ka kuģis ir pilnībā evakuēts, bet dažu apkalpes locekļu ģimenes ir sākušas apšaubīt šo versiju.

Jūlija Sivova, kuras dēls Andrejs atradās uz kuģa, laikrakstam "The Guardian" sacīja, ka viņa nav saņēmusi informāciju par viņa atrašanās vietu līdz pat pirmdienai, kad viņa saņēma zvanu no Krievijas Aizsardzības ministrijas, kas paziņoja par dēla bojāeju.

"Viņam bija tikai 19, kad viņš tika iesaukts. Viņi man neko citu neteica, nekādu informāciju par to, kad būs bēres. Esmu pārliecināta, ka viņš nav vienīgais, kurš miris," sacīja sieviete.

Dmitrijs Škrebets medijam "The Guardian" stāstīja par savu dēlu Igoru, "Moskva" pavāru, kurš tiek uzskatīts par bezvēsts pazudušu.

Škrebets sacīja, ka citas ģimenes ir sazinājušās ar viņu, lai paziņotu, ka viņa dēls pazudis pēc kuģa nogrimšanas. Igora māte sacīja, ka devusies uz slimnīcu, lai meklētu savu dēlu, bet redzējusi aptuveni 200 apdegušus līķus.

Sieviete sacīja: "Bija tikai 200 cilvēku, bet uz kreisera bija vairāk nekā 500. Kur ir pārējie?"

17. aprīlī Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja attēlus, kuros pirmo reizi pēc karakuģa "Moskva" nogrimšanas redzama, pēc tās teiktā, tās apkalpe.

Foto: Pirmo reizi pēc karakuģa "Moskva" nogrimšanas, iespējams, redzēta tās apkalpe

Parādē Krimas ostas pilsētā Sevastopolē redzama liela jūrnieku grupa, kuru sagaida Jūras spēku virspavēlnieks Nikolajs Jevmenovs.

Publicētajā video redzams, kā virspavēlnieks un vēl divi virsnieki stāv parādes laukumā aptuveni 100 jūrnieku priekšā. Nav skaidrs, kad tikšanās notikusi.

Video beigās Jevmenovs stāsta, ka virsnieki un apkalpe šobrīd uzturas savā bāzē Sevastopolē un turpinās dienestu jūras spēkos.

Jūrnieka māte par krievu karakuģa "Moskva" nogrimšanu: "Viņš man piezvanīja un raudāja"

Krievijas karakuģa "Moskva" ugunsgrēka un nogrimšanas laikā gājuši bojā aptuveni 40 jūrnieki, vairāki pazuduši bez vēsts, bet vēl vairāki tikuši ievainoti, ziņo neatkarīgais Krievijas laikraksts "Novaya Gazeta Europe", atsaucoties uz kādas mātes, kuras dēls tobrīd atradās uz "Moskva", stāstīto.

Māte žurnālistiem pastāstīja, ka dēls viņai pa telefonu pateicis, ka Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim "Moskva" trāpījušas trīs raķetes no Ukrainas teritorijas sauszemes puses.

"Viņš man piezvanīja un raudāja par redzēto. Tas bija šausmīgi," teica māte. Dēls esot savai mātei teicis, ka nevar vairāk izpaust redzētā detaļas, jo "tas esot bijis ļoti briesmīgi". Daudziem jūrniekiem sprādziena rezultātā norautas ekstremitātes.

Laikraksts "Novaja Gazeta Europe" neatklāja vārdus, lai aizsargātu krievu jūrnieku un viņa māti, taču uzsvēra, ka medija rīcībā ir ticami pierādījumi, ka dēls patiešām ir dienējis uz nu jau nogrimušā Krievijas karakuģa.

Krievijas Aizsardzības ministrija līdz šim nav ziņojusi par cietušajiem kuģa nogrimšanas gadījumā.

Svētdien raidsabiedrības "Radio Brīvā Eiropa" Ukrainas dienesta žurnālisti ziņoja, ka ir apstiprināta Krievijas armijas virsnieka Ivana Vahruševa bojāeja karakuģa "Moskva" nogrimšanas brīdī. Par 41 gadu vecā karavīra nāvi sociālajā tīklā "Odnoklassniki" ziņoja viņa sieva.

Eksperti ukraiņu medijam "Unian" iepriekš norādījuši, ka varētu būt gājusi bojā apmēram puse no 510 "Moskva" apkalpes locekļiem.

Par to, ka kuģis "Moskva" apšaudīts ar raķetēm un uz tā izcēlies ugunsgrēks, Ukrainas puse pavēstīja trešdienas vakarā.