Pirms vairāk nekā 80 gadiem Mariupoles nacistu okupācijas laikā viņa arī slēpās pagrabā.
Šoreiz viņa bija patvērusies no Krievijas bruņotajiem spēkiem, kas bombardēja pilsētu un pārtrauca pirmās nepieciešamības preču piegādi.
"Mamma nebija pelnījusi šādu nāvi," viņas meita Larisa sacīja portālam.
"Nebija ne ūdens, ne elektrības, ne siltuma - un bija nepanesams aukstums," sacīja Larisa, kura kopā ar māti slēpās pagrabā. "Mēs nevarējām viņai palīdzēt. Mēs dzīvojām kā dzīvnieki."
Jebkurš brīdis, kas pavadīts ārpus pagraba, bija riskants, jo pie tuvākajiem ūdens avotiem bija izvietoti divi snaiperi un no debesīm nemitīgi krita Krievijas karaspēka bumbas.
"Katru reizi, kad nokrita bumba, visa ēka satricinājās. Mana māte turpināja stāstīt, ka nekas tāds nav piedzīvots pat Otrā pasaules kara laikā."
Vanda dzimusi 1930. gadā, un viņai bija tikai 10 gadi, kad 1941. gada oktobrī ostas pilsētā ieradās okupanti.
Kareivji uz grāvi aizveda tūkstošiem iedzīvotāju, tostarp Vandas māti, kur viņa un citi nevainīgi civiliedzīvotāji tika nošauti un apglabāti masu kapā.
Mazā meitene Vanda izglābās, paslēpusies pagrabā, kad viņas mājās ieradās vācu virsnieki, lai aizvestu viņas māti.