Dārgi īpašumi un apjomīgi iekrājumi. Cik daudz pērn nopelnīja un uzkrāja amatpersonas?

Tāpat KP priekšsēdētājs pērn saņēmis arī 1123 eiro kā pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.

Gaiķim pagājušā gada beigās bija 29 722 eiro parādsaistības, bet bezskaidras naudas uzkrājumi deklarācijā nav norādīti.

KP priekšsēdētājam ir reģistrēts kopīpašumā esošs nekustamais īpašums Rīgā. Tāpat Gaiķim īpašumā reģistrēta 1997. gada automašīna "Volswagen Golf", bet viņa valdījumā nodota 2016. gada "Mitsubishi Outlander" automašīna.

Gaiķis KP priekšsēdētāja amatā stājās 2020. gada 14. septembrī.

Ārlietu ministra Rinkēviča uzkrājumi auguši līdz 448 576 eiro

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pagājušā gada beigās bezskaidrā naudā uzkrājis 448 576 eiro, kas ir par 32 749 eiro vairāk nekā 2020. gada beigās, liecina viņa amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu.

No uzkrājuma summas 433 835 eiro Rinkēvičam bija kontā "Swedbank", bet 421 eiro - "Revolut". Vienlaikus 4161 eiro veidoja uzkrājums dzīvības apdrošināšanas kompānijā "Swedbank Life Insurance" Latvijas filiālē, bet 10 158 eiro bija "Swedbank atklātajā pensiju fondā".

2020. gada beigās Rinkēviča uzkrājumi bija 415 827 eiro apmērā, 2019. gada beigās - 385 833 eiro apmērā, 2018. gada beigās - 344 427 eiro apmērā, 2017. gada beigās - 310 102 eiro apmērā, savukārt 2016. gada beigās - 279 327 eiro apmērā.

Ministrs algā no Valsts kancelejas pērn saņēmis 72 955 eiro, bet vēl 5396 eiro viņam samaksājusi Ārlietu ministrija. Procentos no "Swedbank" Rinkēvičs saņēmis 152 eiro, kompensācijā no apdrošināšanas kompānijas "Ergo Life Insurance" - 222 eiro, bet no Valsts budžeta - 817 eiro.

Paralēli ārlietu ministra amatam pērn Rinkēvičs bija Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidents un valdes loceklis partijā "Vienotība".

Parādsaistību Rinkēvičam pagājušā gada beigās nebija. Tāpat viņam nepiederēja nekustamie īpašumi un transportlīdzekļi, taču ārlietu ministram lietošanā bija dzīvoklis Rīgā.

Kariņš premjera amatā nopelnījis teju 78 000 eiro

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pagājušajā gadā premjera amatā nopelnījis 77 869 eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2020.gadā, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija.

Premjera uzkrājumi dažādās finanšu iestādēs pērnā gada izskaņā sasnieguši 132 900 eiro un 296 686 ASV dolārus. Salīdzinoši pirms gada viņa uzkrājumi bija ap 109 350 eiro un 297 035 ASV dolāru. Lielākie uzkrājumi politiķim ir "Morgan Stanley" pensiju fondā.

Kariņa īpašumā ir astoņu ASV uzņēmumu akcijas, kuru nominālvērtība esot ap 20 365 ASV dolāru. Tāpat viņam pieder daļa īpašuma Ainažos un īpašums Rīgā, kā arī 2013. gadā ražota automašīna "Toyota Yaris Hybrid", 2015.gadā ražots mopēds "Aprilia" un 2007. gadā ražota airu laiva "TERHI 440".

Kariņš premjera amatā stājās 2019. gada janvāra beigās. 2019. gadā atlīdzībā no Ministru kabineta viņš saņēma aptuveni 66 000 eiro, bet 2020. gadā - nedaudz vairāk par 73 000 eiro.

Liepājas mērs Ansiņš nopelnījis 74 675 eiro

Liepājas mērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) pērn nopelnījis 74 675 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu.

Ansiņš pilsētas mēra amatā stājās pēc pašvaldību vēlēšanām pagājušā gada jūlijā, nomainot šajā amatā Jāni Vilnīti (LRA).

Par darbu pašvaldībā Ansiņš saņēmis 37 778 eiro, savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē - 36 897 eiro. Salīdzinot ar 2020.gadu, kad Ansiņš ieņēma domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, viņa ienākumi pērn palielinājušies par 9380 eiro.

Liepājas mēra īpašumā ir zeme un ēkas Nīcas pagastā, kā arī 2017. gada izlaiduma automašīna "Audi A4 Avant".

Ansiņš AS "SEB banka" uzkrājis 18 720 eiro. Pērn par 27 000 eiro viņš iegādājies mazizmēra moduļa ēku.

Mūrniece ar bankas kredīta palīdzību iegādājusies dzīvokli 130 000 eiro vērtībā

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) iegādājusies dzīvokli Rīgā 130 000 eiro vērtībā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā valsts amatpersonas deklarācija par 2021. gadu liecina, ka Mūrniece veikusi pirkumu 130 000 eiro vērtībā. Saeimas priekšsēdētājas pārstāve Dace Balode paskaidroja, Mūrniece nopirkusi dzīvokli, arī aizņemoties naudu bankā.

Mūrnieces uzkrājumi samazinājušies no 92 010 eiro 2020.gadā uz 18 055 eiro pagājušajā gadā. Savukārt kā parādsaistības politiķe norādījusi 45 000 eiro un 33 478 eiro. Tikmēr 2020.gadā politiķes parādsaistības bija 36 856 eiro.

Bez minētā dzīvokļa Saeimas priekšsēdētāja deklarējusi arī kopīpašumā esošu zemi un ēku galvaspilsētā.

Saeimas priekšsēdētāja pērn algā saņēmusi 68 364 eiro.

Ekonomikas ministra amatā Vitenbergs nopelnījis 72 500 eiro

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ministra amatā pagājušajā gadā nopelnījis 72 551 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija.

Tāpat Vitenbergs kā algu deklarējis 1481 eiro, kas saņemts no Saeimas, un 510 eiro no Ekonomikas ministrijas. Tāpat 2021.gadā viņš deklarējis 2500 eiro ienākumus no īpašuma pārdošanas AS "Zentenes lauksaimnieks", 9,49 eiro procentos no bankas "Citadele" un 5,86 eiro procentos no "SEB bankas".

Pērn par 35,5% sarukuši Vitenberga uzkrājumi, 2021. gada beigās veidojot 25 789 eiro, tostarp 140 eiro bija "SEB bankā", bet 25 648 eiro bija bankā "Citadele".

Ekonomikas ministra valdījumā pagājušā gada beigās bija 2010. gada vieglā automašīna "Ford S-Max", kā arī viņam piederēja zeme un būve Mārupes pagastā.

Vitenbergs pērn reģistrējis trīs darījumus, kuru vērtība pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, - hipotekāro kredītu nekustramā īpašuma iegādei 176 000 eiro apmērā, 14 000 pārskaitījumu pirmajai iemaksai nekustamā īpašuma iegādei un 65 000 eiro pirkuma maksas daļu par nekustamo īpašumu Mārupē.

Vitenbergs ekonomikas ministra amatā stājās 2020.gada martā. 2020.gadā viņš ekonomikas ministra amatā nopelnīja 53 433 eiro, bet par darbu Saeimā viņš saņēma 13 601 eiro.

No kā atkarīga amatpersonu alga?

Amatpersonu mēnešalgas indeksācija tiek balstīta uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta otro daļu, kurā paredzēts valsts institūciju amatpersonām un darbiniekiem mēnešalgu noteikt, izmainot bāzes mēnešalgas apmēru atbilstoši aprēķinātajam vidējās darba samaksas pieaugumam valstī un piemērojot attiecīgu koeficientu.

Bāzes mēnešalgas apmēru nosaka šādi: saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi.

Indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar iepriekšminēto. Valsts kancelejai līdz kārtējā gada 1. maijam ir jāpublicē nākamā gada bāzes mēnešalgas apmērs. Bāzes alga 2022. gadam (bruto) ir 1058,10 eiro.

Ministru kabinets ne retāk kā reizi četros gados izvērtē valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku, kā arī tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai priekšlikumus tās pilnveidošanai, nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.