Bagātākie cilvēki brauc ar veciem auto. Kāpēc Somija ir laimīgākā valsts pasaulē un Latvija ieņem tikai 42. vietu?

"Ziedošana labdarībai, palīdzēšana svešiniekam un brīvprātīga darba veikšana ir ļoti pieaugusi, sevišķi palīdzība svešiniekiem 2021. gadā, salīdzinot datus pirms pandēmijas vai 2020. gadu ļoti lielos apmēros visos pasaules reģionos," norāda Hellivels.

Ar ko izceļas Somija?

Kā vēsta "Helsinki Times", viens būtisks iemesls, kāpēc Somija ir tik laimīga vieta, kur dzīvot, ir mierīgs dzīvesveids. Salīdzinot ar daudzām Rietumu valstīm, Somija ir mierīgāka. Arī somu kultūra koncentrējas uz sadarbību, nevis konkurenci.

Viens no svarīgākajiem laimes mērījumiem Pasaules laimes ziņojumā ir tas, cik droši iedzīvotāji jūtas. Somija drošības ziņā ir izcēlusies, pateicoties zemajam noziedzības līmenim. Šī zemā noziedzības līmeņa rezultāts ir sabiedrība, kurā cilvēki jūtas droši, aizsargāti un laimīgi.

Somija pirms vairākiem gadiem radikāli reorganizācija savu izglītības sistēmu, un arī tas ir palīdzējis cilvēkiem justies apmierinātākiem.

Izglītības sistēma ir viena no labākajām Eiropā, un tā ir uzstādījusi augstus rezultātus, tādējādi sniedzot skolēniem vairāk iespēju.

Somijā ir arī universāla veselības aprūpes sistēma, kas ir būtisks faktors, kas nosaka, cik laimīgi tās iedzīvotāji jūtas. Apvienojot visus šos faktorus, tas ļauj lielākajai daļai Somijas iedzīvotāju sasniegt augstu dzīves līmeni un justies apmierinātiem savā ikdienas dzīvē.

Vēl viens faktors, kas padara Somiju atšķirīga no vairuma rietumu valstu, ir vienlīdzība, kas nozīmē vienlīdzīgas iespējas ikvienam neatkarīgi no tā sociāli ekonomiskā stāvokļa. Somijā ir ļoti liela vidusšķira un izteikti zems nabadzības līmenis.

Arī Somijas turīgākie cilvēki kautrējas izrādīt savu bagātību, tādēļ pat bagātākie cilvēki var braukt ar nolietotu automašīnu. Kā vēsta "Helsinki Times", reti manīts, ka bagātnieki pārvietojas ar "Lamborghini".

Būtiski uzsvērt, ka pat nabadzīgākie cilvēki var iegūt labu izglītību un veselības aprūpi. Piemēram, Somijā jaunajām māmiņām tiek dāvināta kaste bērnam ar aptuveni 63 priekšmetiem, lai palīdzētu bērnam attīstīties pirmajā gadā.

Somija un citas Ziemeļvalstis piešķir arī 10 mēnešus ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu, no kura bērna tēvs saņem deviņas nedēļas. Pirmās trīs nedēļas abi vecāki paliek mājās. Vecāks var palikt mājās līdz bērna trīs gadu vecumam, nezaudējot darbu, taču pabalsts ir daudz mazāks.

Dažādi, bet vienlīdzīgi

Somija ilgstoši ir bijusi nevienlīdzības apkarošanas līdere, vēsta laikraksts "Forbes". Laikā, kad plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem pieauga daudzās pasaules valstīs, Somija ir konsekventi strādājusi, lai nodrošinātu, ka tās nabadzīgākie pilsoņi tiek aprūpēti.

Cīņa pret nevienlīdzību ir problēma, ar kuru daudzas valstis nepārtraukti cīnās, taču Somija ir uzņēmusi stabilu kursu un to saglabājusi, kas arī pierādās laimes ziņojumā.

Būtiski atzīmēt, ka pastāv somu filozofija "sisu", kas tiek izmantota teju visu situāciju pamatā. Lai arī termins "sisu"  nav tulkojams, tas apzīmē iedzīvotāju apņēmību, mērķtiecību, drosmi un izturību.

Somija šo principu īsteno neskaitāmos veidos, piemēram, ar savu veiksmīgo pieeju nabadzības izskaušanai. Piemēram, valsts arī nodrošina, ka pēc kāda laika, kad valsts sniegusi atbalstu bezpajumtniekiem, viņiem var tikt piešķirts savs mājoklis.

Kāpēc Latvija ieņem 42. vietu?

Izmantotie mainīgie atspoguļo to, kas plaši tiek vēstīts pētnieciskajā literatūrā, lai izskaidrotu valsts līmeņa atšķirības dzīves novērtējumā. Mainīgie lielumi ir paredzēti, lai veiktu svarīgus secinājumus starp valstīm. Taču pētījumā uzsvērts, ka klasifikācija nav balstīta uz kādu konkrētu indeksu - rādītāji ir balstīti uz indivīdu vērtējumiem par savu dzīvi.

Lai noskaidrotu aptuveno situāciju, kāpēc Latvija ieņem zemāku pozīciju, "Apollo" izmantoja vietnes "Worldometer" un "World Populations Review" jaunāko statistiku.

Pētot IKP līmeni starp valstīm, secināms, ka pēc jaunākajiem datiem 2022. gadā Latvija ieņem 97. vietu no 211. valstīm. Pandēmijas ietekmē IKP 2020. gadā Latvijā saruka par 3,8%. Savukārt IKP 2021. gadā Latvijā pieauga par 4,7%.

Pēdējo divu gadu laikā Covid-19 pandēmijas ietvaros Latvijas valsts parāds pieauga par trīsarpus miljardiem eiro, sasniedzot 45% no iekšzemes kopprodukta.

Šis faktors arī būtiski ietekmējis Latvijas IKP attiecībā pret citām valstīm.

Vidējais dzīves ilgums tiek pētīts un secināts, pamatojoties uz datiem no Pasaules Veselības organizācijas Globālās veselības novērošanas centra datu krātuves. Jaunākie dati liecina, ka vidējais mūža ilgums Latvijā ir 75,7 gadi - sievietes vidēji dzīvo aptuveni 80,4 gadus, savukārt vīrieši 70,8 gadus.

Dāsnuma indekss izriet no tā, vai iedzīvotāji ir ziedojuši naudu kādai labdarības organizācijai pēdējā mēneša laikā. 2021. gadā tika veikta aptauja par to, cik daudz Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir norādījuši, ka pēdējā gada laikā ir ziedojuši. Aptaujas rezultātā secināts, ka 39% iedzīvotāju ir veikuši kādu ziedojumu.

2022. gadā "World Population Review" ir izpētījis, ka Latvija ierindojas 110. vietā no 126. valstīm. Indekss liecina, ka Latvijā vidēji 22% cilvēku ziedo, savukārt 32% iedzīvotāju labprāt palīdz svešiniekiem.

Lai noskaidrotu cilvēku brīvības indeksu, statistikā tiek izmantotas 12 kategorijas - likuma vara, drošība, pilsoniskās kustības, reliģija, pilsoniskā sabiedrība, informācijas brīvība, identitāte, valdības lielums, tiesu sistēma, piekļuve finansiāliem līdzekļiem, starptautiskās tirdzniecības brīvības regula.

"World Population Review" ziņo, ka Latvija ierindojas 21. vietā.

Secināts, ka indivīdu brīvība vērtējama ar 8,67 punktiem 10 punktu skalā, savukārt personiskā brīvība vērtējama ar 9,18 punktiem.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rādītājs 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, ir pieaudzis par diviem punktiem, sasniedzot 59 punktus

2021. gada rezultātos Eiropas Savienības valstu vidējais Korupcijas uztveres indeksa rādītājs bija 64 punkti, Latviju ierindojot 15. vietā starp 27 valstīm (17. vieta 2020. gadā).

Vai Latvija laimes indeksā reiz varētu pietuvoties Somijai?

Sociologs Arnis Kaktiņš Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" varbūtību, ka Latvija reiz varētu pietuvoties Somijai, vērtēja pesimistiski.

Viņš raidījumā sacīja: "Šaubos, vai mana mūža laikā mēs sasniegsim Somiju. Varbūt vienīgi legalizēs kaut kādu sēņu ēšanu un marihuānu. Kaut kādiem tādiem ķīmiskiem līdzekļiem mēs varētu tos somus sasniegt, bet citādi šaubos."

Viņš piebilda, ka labu vietu var sasniegt divos veidos.

"Viens, ja tu uzlabo savus rādītājus, otrs, ja citi riktīgi aiziet uz leju. Iedomāsimies, ka augstākā pozīcijā esošā valstī ir kāda briesmīga krīze, viņi kļūst ļoti nelaimīgi, un sanāk, ka mums ir pirmā vieta.

It kā mēs maldīgi varētu secināt, ka viss ir ļoti labi, mēs esam ļoti laimīgi, mums nav nekādu problēmu, bet īstenībā nekā tamlīdzīga – viss ir ļoti slikti, tikai citiem ir vēl sliktāk."