"Es esmu domājusi - kurš ir tas tilts, no kura ar bērniem kopā nolēkt." Divu īpašo bērnu mamma atklāj savu dzīvesstāstu

Meita, kurai diagnosticēti autiskā spektra traucējumi, drīzumā sāks skolas gaitas. Savukārt Ineses dēlam nesen palika pieci gadi un viņa traucējumi ir kompleksi. Mamma stāsta, ka rodas grūtības noteikt, kurš no traucējumiem bērna organismā ir dominējošais, taču vissmagākais no tiem ir garīgās attīstības traucējumi. Divus gadus sieviete cīnījusies, lai dēlam vispār invaliditāti piešķirtu.

Sieviete par meitas autismu uzzināja, kad atradās sestajā grūtniecības mēnesī ar dēlu. Piedzīvotā stresa dēļ sievietei sākās neplānotas mājdzemdības, kurās nebija klāt mediķi, kā rezultātā mazulis guva dzemdību traumu. Divus mēnešus vēlāk lielo pārdzīvojumu dēļ sievietei sākās veselības problēmas un viņa nokļuva reanimācijā ar diagnozi - cukura diabēts.

"Tā vienā ļoti īsā mirklī mēs kļuvām par trīs invalīdiem vienā mājsaimniecībā," stāsta sieviete.

To bija grūti pieņemt Ineses vīram. Sieviete stāsta, ka viņam bija kauns par bērniem. Turklāt atvases un viņu īpašās vajadzības prasīja papildu uzmanību, kas spieda  aizmirst egoismu, ar ko vīrietis nespēja tikt galā.

"Es sapratu, ka neesmu spējīga rūpēties par diviem smagi slimiem bērniem un vēl vienu bērnu pieauguša vīrieša izskatā," radušos situāciju skaidro māmiņa.

Sieviete nolēma attiecības izbeigt. Mājās tika piedzīvota arī dažāda veida vardarbība: gan fiziskā, gan emocionālā. Neviens neticēja, ka Inese spēs pamest varmāku un nostāties pati uz savām kājām. Tomēr viņa šaubīgajiem pierādīja, ka spēj to izdarīt, lai gan īpašo bērnu audzināšana prasa resursus.

"Par iespēju audzināt savus bērnus esmu samaksājusi ļoti dārgu cenu. Cena tam ir vientulība."

Inese raksturo savu dzīvi kā vientuļu - var paiet pat vairākas nedēļas, kad vienīgais pieaugušais cilvēks, ar kuru viņa būs komunicējusi, ir bērnu terapeiti. Ciemiņi mājās ir retums, taču sieviete viņus nevaino, bet gan atzīst, ka dažkārt atsvešinātību veicinājusi arī pati, piemēram, apzināti ejot pastaigās ar bērniem sliktos laikapstākļos vai vēlās vakara stundās.

Bērnu invaliditāte ārēji ir neredzama, tādēļ māmiņa sabiedriskās vietās nereti sastopas ar nosodījumu no svešiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka bērnu hiperaktīvo uzvedību ir izraisījusi Ineses neprasme audzināt savus bērnus, nevis ka tā radusies traucējumu rezultātā. 

"Es esmu domājusi - kurš ir tas tilts, no kura nomesties ar bērniem kopā," saka sieviete.

Par spīti piedzīvotajam, Inesi stiprina cerība uz pārmaiņām. Intensīvā terapija ir manāmi uzlabojusi meitas veselību, tādēļ viņa tic, ka tā varētu pozitīvi ietekmēt arī otra bērna veselības stāvokli. Viņa uzskata, ka vientulība un vienveidīgais dzīves ritms nākotnē nemainīsies, taču padarītā darba augļu redzēšana dara sievieti priecīgu.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!