HIV/AIDS jeb cilvēka imūndeficīta vīruss un iegūtais imūndeficīta sindroms daudziem sabiedrības locekļiem joprojām ir abreviatūras, kas izraisa bailes. Vienlaikus 78% Latvijas iedzīvotāji joprojām aizbildinās ar mūžīgo "tas uz mani neattiecas", liecina pētījuma centra SKDS dati uz 2021.gada decembri.
"Pret tevi gandrīz vienmēr attieksies citādāk"
Andris savu diagnozi uzzināja 2005. gadā. Kopš tā laika viņš ir pazaudējis tikai pāris cilvēkus, kas novērsās, visticamāk, informācijas trūkuma dēļ. Andris kādreiz bažījās, ka cilvēki ne vairs rakstīs vai zvanīs, vai nāks ciemos, tomēr tie tiešām bija tikai daži, kuri no vīrieša novērsās.
Andris uzsvēra, ka šodien dzīvot ar HIV ir vieglāk nekā pirms 15 gadiem gan no terapijas viedokļa, gan sabiedrības attieksmes dēļ. Tomēr HIV pacientam Vaiņodē, Skrundā vai Ipiķos izjūtas varētu būt citādākas. Dzīve lielpilsētā tomēr dod nosacītas privilēģijas - te tu vari vienkārši pazust. Mazpilsētā HIV pozitīvs cilvēks noteikti saskaras ar stigmu un bailēm.
"Uzzinot par savu HIV statusu, es izdzīvoju visus četrus etapus," atzina Andris. "Sākumā neticēju, uzskatīju, ka tā ir ārstu vai laboratoriskā kļūda. Tad nāca dusmas par savu rīcību."
Andris uzskata, ka lielākā daļa HIV pacientu apzinās, kurš ir bijis liktenīgais mirklis - dažādas seksuālās attiecības vai intravenozā narkotiku lietošana.
Te gan jāpiebilst, ka HIV pacienta profils ir strauji pārgājis uz "parasto" cilvēku. Arvien vairāk novērojama inficēšanās ar HIV arī heteroseksuālās attiecībās. Ja kādreiz HIV slimnieks bija homoseksuāls cilvēks vai narkotiku lietotājs, tad tagad tas var būt jebkurš no mums - skolotājs, deputāts, sētnieks. HIV nešķiro!