ĀM amatpersona: Krievijas kara noziedznieki nonāks Hāgas tiesā

Varam būt droši, ka pirms slepkavas Ukrainā nonāks ellē, tie nonāks Hāgā, Eiropas Savienības (ES) informācijas sniedzēju forumā "Nedrīkstam klusēt!" izteicās Kalniņa-Lukaševica.

Politiķe norādīja, ka Ukrainā aizvadīta vēl viena baisa nakts. Pagaidām neapstiprinātas ziņas liecina, ka šonakt, iespējams, Krievija ir pielietojusi ķīmiskos ieročus, uzbrūkot Mariopolei. Pēc ĀM parlamentārās sekretāres paustā, reti, kurš šaubās, ka Krievijai varētu būt šādi aizliegti ieroči vai ka tā būtu spējīga tos pielietot.

"Mēs vēl nezinām, vai Krievija ir izvēlējusies izmantot šādus aizliegtus ieročus, tomēr tas kopumā rāda, cik dramatiska ir situācija, cik tā ir necilvēcīga un nepieņemama. Kara šausmas atkal kļuvušas par nežēlīgu realitāti eiropiešu dzīvēs un Eiropā pastrādāti brutāli kara noziegumi," sacīja Kalniņa-Lukaševica.

Viņa uzsvēra, ka Buča, kurā brutāli slepkavoja sievietes, bērnus, seniorus, ir mazāk kā 1000 kilometrus no Latvijas. Pēc ĀM parlamentārās sekretāres paustā, visi cerēja, ka asiņaini kari Eiropā ir kļuvuši par pagātni, taču realitāte izrādījusies pavisam citādāka.

"24.februāris ir robežšķirtne. Krievija uzsāka nelietīgu, brutālu un militāru iebrukumu Ukrainā visrupjākajā veidā pārkāpjot starptautisko kārtību, kas bija uzbūvēta pēc Otrā pasaules kara. Tas ir uzbrukums ne tikai suverēnai, miermīlīgai kaimiņvalstij, bet arī demokrātiskajām vērtībām visā pasaulē," sacīja Kalniņa-Lukaševica.

ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Krievijas uzbrukums ir uzbrukums visam, par ko mēs iestājamies, ticam un ko bijām pieņēmuši par drošu esam. Viņa norādīja, lai apturētu varmāku demokrātiskās pasaules atbildei ir jābūt vienotai, skaidrai, spēcīgai un stingrai.

Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka kopš pirmās Krievijas iebrukuma dienas Latvija ir mērķtiecīgi uzrunājusi un sadarbojusies ar partneriem visā pasaulē. Eiropa kopā ar transatlantiskajiem partneriem ir vienojušies par vēsturē vēl nepieredzētām plašām un mērķētām sankcijām pret Krieviju, taču ar paveikto nav gana. ĀM parlamentārās sekretāres ieskatā, lai pārtrauktu Krievijas iebrukumu ir jāsper turpmākie soļi, ieviešot sankcijas arī pret Krievijas enerģētikas sektoru, lai arī tas būtu grūti mums pašiem.

"Mums ir jāizdara viss, lai apgrieztu galveno ienākumu artēriju un kas dod iespēju turpināt finansēt kara mašīnu. Ukraina saņem daudz bruņojumu un ieroču, lai aizstāvētu savu valsti.

Arī no Latvijas tika nosūtītas tostarp prettanku raķetes. Šī palīdzība turpinās. Ne vienmēr tā tiek skaļi izziņota, tomēr mēs redzam, ka arī tas līdz šim nav bijis pietiekami un Ukrainai ir vajadzīga iespēja aizstāvēt savu zemi, cilvēkus. Ir vajadzīgs vēl vairāk bruņojuma," sacīja Kalniņa-Lukaševica.

ĀM parlamentārās sekretāre pavēstīja, ka ikdienu tiek saņemtas arvien jaunas ziņas un liecības par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem. Vēl viens darbs, kas tiek darīts, ir sniegt visu iespējamo atbalstu, lai Kremļa uzdevumā pastrādātie kara noziegumi tiktu dokumentēti un izmeklēti. Viņa pauda pārliecību, ka beigu beigās taisnība uzvarēs un vainīgie tiks saukti pie atbildības.

Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka Krievijas karš beidzot ir atvēris acis tiem, kas nevēlējās pieņemt realitāti, kurā Krievija nav uzticams sadarbības partneris, turklāt patlaban notiekošais apliecina, ka Krievija vienmēr ir bijusi gatava izmantot militāru spēku pret valstīm, kas atļaujas tai nepiekrist vai to kritizēt.

ĀM parlamentārās sekretāre arīdzan uzsvēra, ka notiekošais ir nostiprinājis pārliecību, ka Krievija saprot vien spēka valodu un tādēļ gan Eiropai, gan mums kopā ar transatlantiskajiem partneriem ir jādara viss iespējamais, lai stiprināt savas aizsardzības spējas, arī veicot adekvātas investīcijas.

"Gribu uzsvērt mūsu bruņoto spēku gatavību un spējas pašaizliedzīgi aizsargāt mūsu valsti apdraudējuma gadījumā, taču mums ir nepieciešams vēl pastiprināt Latvijas aizsardzību.

Arī mūsu sabiedrotie partneri izprot jauno drošības realitāti un tas tiek apliecināts ne tikai vārdos, bet arī darbos," teica Kalniņa-Lukaševica.

Viņa uzsvēra, ka jau tagad, palielinot NATO spēku klātbūtni gan Baltijas valstīs, gan citās NATO Austruma flanga valstīs. Arī Eiropas Savienības līmenī ir sperts nozīmīgs solis, apstiprinot aizsardzības koncepciju jeb tā saukto ES stratēģisko kompasu. Tādējādi ir noteikti konkrēti uzdevumi ES kopējās drošības un aizsardzības politikā. Kompass adekvāti novērtē Krievijas radītos draudus, uzsver nepieciešamību pēc stratēģiskās partnerības ar NATO un arī paredz sniegt paplašinātu atbalstu mūsu austrumu partneriem.

"Jau šogad tiks veikts īpašs darbs, lai stiprinātu mūsu spēju stāties pretim hibrīduzbrukumiem. Līdz gada beigām tiks pieņemts plāns militārās mobilitātes nodrošināšanai. Tas ir svarīgi arī NATO karaspēka pārvietošanās vajadzībām Eiropā un arī mēs ļoti labi apzināmies dezinformācijas draudus, ar ko mums ir jāsaskaras," sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.