/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Bijušais Kremļa padomnieks un pazīstamais politikas analītiķis Gļebs Pavlovskis uzskata, ka Vladimirs Putins ir pieļāvis lielu kļūdu, iebrūkot Ukrainā un izraisot konfliktu, kas var izplesties pāri tās robežām, izraisot vēl lielāku "ugunsgrēku". Tomēr viņš brīdina nelolot lielas cerības, ka Krievijas ekonomiku graujošās sankcijas var izraisīt pretestību pret Putina režīmu. Gluži pretēji - tas varētu vēl vairāk saliedēt krievus ap Putinu.
Mēs neesam pietiekami novērtējuši, cik lielā mērā Krievijas valdība ir "sapuvusi"
Intervijā radio "Svoboda" Pavlovskis norāda, ka Putina lēmumam 24. februārī iebrukt Ukrainā nebija "politiskas jēgas".
"Tas viss ir Putina personisks lēmums. Neviens cits, izņemot Putinu, to nebūtu darījis. Pat ne Ramzans Kadirovs (Čečenijas līderis), ja viņam būtu ietekme," sacīja Pavlovskis.
"Neviens, ieskaitot mani, nesaprata, cik maniakāli apsēsts viņš bija ar Ukrainu. Mēs nenovērtējām "puves" apmērus Krievijas valdībā," turpina bijušais Putina padomnieks.
71 gadu vecais Pavlovskis bija disidents Padomju Savienībā un pēc komunisma krišanas kļuva par "polittehnologu", no 1996. gada līdz 2011. gadam strādājot par Kremļa padomnieku, bet pēc aiziešanas no Kremļa kļuva par populāru Putina kritiķi. Pavlovskis sacīja, ka Putins Ukrainā ir "iesprostots".
:format(webp)/nginx/o/2022/04/12/14480143t1ha2f6.jpg)
"Ukrainai vajadzēja kļūt par sviru, lai izdarītu spiedienu uz Rietumiem un apspriestu drošības jautājumus," sacīja Kremļa kritiķis, atsaucoties uz Maskavas prasībām, kuras Putins pirmo reizi izvirzīja decembrī.
"Tā ir stratēģiska spēle. Tomēr es biju pārsteigts, ka viņš noraidīja visas iespējas sarunām par Krievijas reālo drošību un tā vietā izvēlas šo dīvaino "pogromu", ko viņš dēvē par "militāru specoperāciju"," pauž Pavlovskis.
Ņemot vērā, ka Krievijas karaspēks lielā mērā ir atkāpies no teritorijām uz ziemeļiem Kijivas un Maskava ir paziņojusi, ka tagad koncentrēsies uz Ukrainas dienvidaustrumu teritorijām, kuras daļēji kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti, Pavlovskis norāda, ka Putinam būs grūti paziņot par "uzvaru".
"Tūlītēja pamiera parakstīšana būtu gudrākais, ko Krievija šobrīd varētu darīt. Ukraina varētu iegūt neitralitātes statusu, bet tas nebūtu gandrīz nulles vērts. Attiecībā uz "demilitarizāciju", kas ir kļuvusi par Krievijas propagandas lozungu, Ukrainas militārajai infrastruktūrai nodarīto postījumu apmērs ir pietiekami liels, lai varētu teikt, ka "demilitarizācija" ir panākta. Krievija centīsies noturēt līdz šim ieņemtās teritorijas, īpaši tās, kas robežojas ar Azovas jūru, taču tas būs atkarīgs no ukraiņu gatavības risināt sarunas un izbeigt karadarbību," saka Kremļa kritiķis.
:format(webp)/nginx/o/2022/04/12/14480420t1h0299.jpg)
Ja Putinam nebūs "uzvaras", var sākties karš ar NATO
Tāpat kā citi politikas eksperti, arī Pavlovskis uzskata, ka Putins cer pabeigt karadarbību līdz 9. maijam, lai varētu pasludināt Krievijas "uzvaru" par godu nacistiskās Vācijas sakāvei Otrajā pasaules karā. Parasti šajā datumā Maskavas Sarkanajā laukumā notiek plašas svinības un milzīga militārā parāde ar karavīriem, tankiem un citu militāro tehniku.
"Ja līdz 9. maijam tiks panākts pamiers, lai Krievija to varētu svinēt un "pārdot" kā uzvaru, tas būs labs rezultāts. Pretējā gadījumā miera nebūs, sarunas ieilgs un Krievijai radīsies vēl lielākas problēmas ar sankcijām,"
prognozē Pavlovskis, brīdinot, ka sankcijas ilgtermiņā radīs vēl nopietnākus draudus Krievijas labklājībai.
Jo ilgāk konflikts ieilgs, jo lielāka iespēja, ka Maskava saasinās konfliktu Ukrainā un palielināsies varbūtība, ka konflikts izplatīsies ārpus Ukrainas robežām, prognozē bijušais Putina padomnieks.
"Ja Krievija izvēlas mieru un nolemj turpināt karu, tad tā Ukrainā var izdarīt tādas lietas, kas konfliktu saasinās līdz neparedzētiem apmēriem. Un šis nākamais līmenis notiks ārpus Ukrainas robežām.
Tas varētu pāraugt nosacītā karā starp Krieviju un Rietumiem, NATO. Ir grūti precīzi pateikt, kā tas varētu izskatīties, bet man vairs nešķiet, ka tas ir neiedomājami vai neiespējami," pauž Pavlovskis.
Jo grūtāk būs Krievijai, jo vairāk krievi atbalstīs Putinu
Ja Krievijas agresija Ukrainā ieilgs, tostarp pieaugs upuru skaits un tehnikas zaudējumi, un globālās sankcijas sāks izdarīt vēl lielāku spiedienu, Pavlovskis uzskata, ka krievi nenovērsīsies no Putina, bet drīzāk vēl vairāk atbalstīs Kremļa saimnieku.
"Manuprāt, [Krievijas] iedzīvotāji vēl neapzinās sankciju ietekmi. Viņi vasarā to izjutīs. Kad viņi sapratīs, ka sankciju mērķis ir iznīcināt gan Krievijas ekonomiku, gan Krievijas Federāciju, visi apvienosies, lai pretotos.
Vai viņi vainos Putinu vai paši sevi? Vai kāds krievs 1941. gadā, redzot braucošus vācu tankus, vainoja [Josifu] Staļinu un [Vjačeslavu] Molotovu?" retoriski vaicā Pavlovskis, atsaucoties uz bijušo PSRS diktatoru un padomju ārlietu ministru, kurš pirmais parakstīja neuzbrukšanas paktu ar nacistisko Vāciju, kas ietvēra slepenus protokolus par Centrāleiropas un Austrumeiropas sadalīšanu "ietekmes sfērās", līdz to lauza Hitlers un iebruka Padomju Savienībā.
:format(webp)/nginx/o/2022/04/12/14480442t1h02be.jpg)
Bijušais Kremļa padomnieks skeptiski vērtē iespēju, ka Krievijas elite - tā dēvētie oligarhi - varētu novērsties no Putina.
"Pastāv uzskats, ka Krievijā valda oligarhi. Oligarhi nekad nav valdījuši Krievijā, pat vājajā [Borisa] Jeļcina laikā," skaidroja Pavlovskis, atsaucoties uz pirmo pēcpadomju Krievijas prezidentu.
Pavlovskis arī nepiešķir nekādu nozīmi viena no vadošajiem Krievijas postpadomju ekonomikas reformētāju Anatolija Čubaisa aiziešanai no Putina padomnieka amata.
"Pastāv kļūdains un pat dīvains pieņēmums, ka Putina tuvākais cilvēku loks sāks no viņa distancēties. Tas nenotiks.
Un tas pats Čubaiss tik un tā nebija šajā iekšējā lokā. Viņa nepietrūks, jo viņš vairs nav aktuāls un nav bijis aktuāls jau vairākus gadus. Viņš ir sen aizgājuša laikmeta politisks relikts. Ja viņš Kremlim būtu bijis vērtīgs, viņam nebūtu ļāvuši "aizbēgt"," skaidro Putina kritiķis.
:format(webp)/nginx/o/2022/04/12/14480445t1h1f1f.jpg)
Neoficiāla informācija liecina, ka Čubaiss ir pametis Krieviju un šobrīd atrodas Turcijā.
Putina svīta gaida izdevību
Tas gan nenozīmē, ka Putins nevar saskarties ar draudiem savai varai, tostarp no sava iekšējā loka, piebilda politologs.
"Viņi nav ideālisti. Viņiem ir savi plāni attiecībā uz šo troni. Viņi visi gaida pārejas brīdi. Un tas patiesībā Putinu diezgan satrauc, jo viņam apkārt ir cilvēki, kas vēlas viņa troni. Īpaši ņemot vērā, ka lielāko daļu valsts ikdienas darba veic viņi, nevis Putins," sacīja Pavlovskis.
"Ja kāds domā, ka Putins sēž un vada valsts ekonomiku vai sabiedrisko dzīvi, tas ir vienkārši smieklīgi. Patiesībā Putins nav ļoti strādīgs cilvēks," viņš piebilda.
Atskatoties uz laiku, kad strādāja kopā ar Putinu, Pavlovskis saka, ka šobrīd to nedaudz nožēlo.
"Man ir žēl, ka es tolaik kā analītiķis izslēdzu savas smadzenes un savā ziņā tās ziedoju Kremļa un Putina franšīzei," viņš skaidroja. "Tagad es saprotu, ka man vajadzēja uz lietām raudzīties plašāk un apzināties mūsu veidotās sistēmas īpatnības. Putins ir šīs sistēmas bērns. Putins tā vai citādi aizies, bet sistēma paliks."