Kas ir "Latvijas maisījums" ar Krievijas dīzeli?

Izdevums "Bloomberg" ziņo, ka "Shell Plc" tirgū piedāvā dīzeļdegvielu, kuras sastāvā 49,99% ir no Krievijas, bet pārējie 50,01% - no citām valstīm ievestais dīzelis. "Shell" skatījumā, ja pārējie 50,01% tiek iegūti citur, degviela tehniski nav Krievijas izcelsmes.

Kā tas notiek praksē: degvielas tiek vesta no Primorskas (Krievijas naftas eksporta pilsēta netālu no Sanktpēterburgas) uz Ventspili, kurā ir liels naftas terminālis un kapacitāte, kur attiecīgi arī notiek sajaukšana, tādējādi koriģējot degvielas izcelsmes valsti.

Lai gan ir vēl daudz citu veidu, kā notiek dīzeļdegvielas izcelsmes mākslīga maiņa, tostarp Nīderlandē un atklātā jūrā, ko tirgotāji sauc par pārsūtīšanu no kuģa uz kuģi, tomēr daudziem "Latvijas maisījums" ("Latvian blend") ir termins jebkuram produktam, kas satur Krievijas naftas izstrādājumus neatkarīgi no tā, kur pati "maisīšana" tika veikta.

Bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs portālam TVNET atzīmē, ka Eiropas Savienība vēl nav noteikusi Krievijas naftas produktu embargo, tomēr šis gadījums parāda, ka tiem, kas pieņem lēmumus par sankcijām, ļoti precīzi jādomā, ko viņi grib ar tām panākt un kā kontrolēt, lai sankcijas tiktu pilnīgi realizētas. "Tas ir kā atgādinājums lēmumu pieņēmējiem neatstāt nekādas iespējas interpretēt pieņemtās sankcijas," norāda Piebalgs.

Pēc viņa domām, kopumā Eiropas enerģētikas kompānijas darbojas pareizajā virzienā, proaktīvi vai nu pilnībā atsakoties no Krievijas produktu piegādēm, kā tas ir Francijas "Total Energies" un Spānijas "Repsol" gadījumā, vai kaut daļēji, kā to dara "Shell Plc".

"Kompānijas kopumā iet pareizajā virzienā, bet neapšaubāmi embargo naftas produktiem palīdzētu izvairīties no tā, ka parādās "Latvian blend" vai tamlīdzīgi produkti," uzsver Piebalgs.

"Shell Plc" rīcību arī nevar uzskatīt par krāpšanos. "Viņi faktiski darbojas legāli. Viņi pasaka savās vadlīnijās, ka [sastāvā Krievijas dīzeļdegvielas] nevar būt vairāk par 50%. Krievijas dīzeļdegvielu šobrīd var pirkt legāli, pārkāpums tas nav. Tas vienkārši parāda to, ka ētiskums un bizness dažreiz neiet kopā," atzīst eksperts.

Piebalgs pauž cerību, ka šī prakse izzudīs un arī produkta nosaukums, iepinot Latvijas vārdu, vairs netiks izmantots.

Vienlaikus bijušais enerģētikas komisārs prognozē, ka tuvāko mēnešu laikā Eiropas Savienība tomēr varētu vienoties arī par Krievijas naftas produktu embargo. "Par gāzi, tas, protams, ir stipri ilgāks stāsts, bet par naftas produktiem pāris mēnešu laikā aizies līdz tam, jo sabiedriskā doma ir stipra. Nav arī stipru argumentu, kāpēc mums būtu jāturpina pirkt Krievijas nafta," pārliecināts ir Piebalgs.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs ir Šarls Mišels ir pauduši atbalstu šādam solim, taču atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstīs vēl ir "pārdomās". Nozares eksperts uzsver, ka alternatīvas piegādes var nodrošināt no citiem tirgiem, kā arī nav sarežģīta iekārtu specifikācijas maiņa tiem uzņēmumiem, kas līdz šim specializējušies Krievijas naftas pārstrādei.

"Polijai un Baltijas valstīm jāuztur politiskā doma iet šajā virzienā, lai šis lēmums tiktu pieņemts. Skaidrs, ka bez spiediena tas nenotiks, bet ar spiedienu noteikti notiks," uzsver bijušais enerģētikas komisārs.

Taču viņš arī atzīst, ka par spīti kustībai šajā virzienā vēl nav sasniegts "pārliekuma punkts", kuram lēmums par embargo noteikti sekotu.

Tāpat Piebalgs uzskata, ka nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka šādam Eiropas Savienības lēmumam noteikti sekotu naftas produktu cenu kāpums visa tirgū, jo uz Eiropas tirgu tiek vesta tikai daļa Krievijā saražotās naftas.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis portālam TVNET atzīst, ka par šādu naftas vairumtirgotāju praksi viņam nav informācijas, bet piebilst, ka, ņemot vērā, ka nav aizlieguma pirkt Krievijas naftas produktus, nav skaidrs, kāpēc vispār būtu jāveido šādi maisījumi.

Izdevums "Bloomberg" atgādina, ka šis nav pirmais gadījums, kad tirgū tiek piedāvāti naftas produktu maisījumi. Piemēram, produkti ar sankcijām pakļauto Irānas un Venecuēlas jēlnaftu, kas gadiem ilgi Tālajos Austrumos tika piedāvāta kā "Malaizijas maisījums" vai "Singapūras maisījums".