"Nākamās divas nedēļas būs kritiskas." Apvienotajā Karalistē izšķīlies jūras ērglis

Raidsabiedrība ziņo, ka tas ir pirmais tiešraides kadrs, kurā redzams, kā Apvienotajā Karalistē izšķīlies jūras ērglis.

Piektdien, 8. aprīlī, īsi pirms pulksten 20 ērglēns izšķīlās Skotijas Abernetijas dabas rezervātā.

Iemūžinātais materiāls tika straumēts ar tiešraides palīdzību, ko nodrošināja paslēpta kamera trīs metrus no ligzdas.

Tiek uzskatīts, ka šī filmēšanas metode Lielbritānijā tiek izmantota pirmo reizi, ņemot vērā veiksmīgo Latvijas un Igaunijas piemēru.

Abernetijas dabas rezervāta pārstāve Džesa Tomesa sacīja: "Nākamās divas nedēļas šim jaunajam ērglim būs kritiskas, jo pirmajās dienās tie nespēj regulēt savu ķermeņa temperatūru."

Mazā jūras ērgļa tēvs Finns ir Skajas un Frisas mazmazdēls, kurš ieguva slavu seriālā "Springwatch".

Ir vairākas ārējā veidola īpatnības, kas palīdz jūras ērgli itin viegli atpazīt. Pirmkārt, jāmin raksturīgais planējuma siluets: uz priekšu izstiepts kakls un plati, gandrīz taisni spārni ar galos labi saskatāmām ieplestām lidspalvām.

Visnotaļ izteikta iezīme ir relatīvi īsā aste, kuras spalvu izkārtojums veido ķīli - šim ērglim vienīgajam ir ķīļveida aste. Pieaugušajiem putniem daba devusi kādu ļoti uzkrītošu pazīmi, kas ne tikai ļauj tos nešaubīgi atpazīt no samērā liela attāluma, bet arī viegli atšķirt no "nepilngadīgajiem" šīs sugas pārstāvjiem - koši baltas astes stūres spalvas.

Līdz piecu gadu vecumam ikvienam jaunajam "jūrniekam" vairākkārt jānomaina savs spalvu tērps, pirms tas tiek pie šīs simboliski baltās astes. Ja izdodas aplūkot jūras ērgli no neliela attāluma vai tālskatī, var ievērot viņa masīvo knābi un neapspalvotās kāju apakšdaļas.

Eiropas klinšainajās teritorijās mītošie jūras ērgļi savas ligzdas būvē uz augstām klintīm. Tur, kur prasībām atbilstošu klinšu nav, dižputni perēkļa ierīkošanai izraugās kādu lielu koku ar gana izturīgu augšdaļu, kas spēj noturēt masīvo ligzdu.

Jūras ērgļi nav gājputni, bet gan klejotāji. Neligzdošanas periodā barošanās vietu meklējumos tie var aizmaldīties krietni tālu, tāpēc ziemā Latvijā novērojami arī tie jūras ērgļi, kuri pāri jūrai ieceļojuši no austrumiem un no ziemeļiem. Pārvarot lielus attālumus, šie putni lido vairāku kilometru augstumā.

Viņu ēdienkarte ir daudzveidīga, tomēr galvenokārt tajā ietilpst ūdensputni un zivis, kuras parasti uzturas tuvu ūdens virspusei.

Nereti jūras ērgļu barības spektru paplašina arī ar ūdeņiem tieši nesaistīti kustoņi - prāvi putni, vidēja lieluma un nelieli zīdītāji. Bez aizspriedumiem "jūrnieki" cenšas atņemt guvumu citiem plēsīgajiem putniem, taču lielākoties mēģinājumi ir neveiksmīgi.