Polijas prezidents plāno vērsties starptautiskajās tiesās saistībā ar Katiņas slaktiņu

"Genocīdam nav noilguma. Tādēļ es pieprasīšu, lai šo lietu atrisina starptautiskajās tiesās. Mēs drīzumā iesniegsim atbilstošās prasības," Duda teica runā, pieminot 82. gadadienu kopš 1940. gada pavasarī 22 000 Polijas pilsoņu noslepkavoja toreizējās PSRS slepenpolicija. Viņš neprecizēja, kurās tiesās un pret ko plānots vērsties.

"Tas bija genocīda noziegums, kuru padomju spēki pastrādāja pret pilnīgi neaizsargātiem upuriem. Par to nekad netika piespriests sods," teica Duda.

Viņš atgādināja, ka pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā toreizējā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā "īsu brīdi" Kremlis atzina, ka "Staļina režīma varasiestādes" bija atbildīgas par slaktiņu, bet pēc Vladimira Putina nākšanas pie varas tūkstošgades mijā Katiņas slaktiņa izmeklēšana tika pārtraukta un "Putina Krievijā Staļins un Padomju Savienība atkal gadiem ilgi ir slavināta".

No 1940.gada 3.aprīļa padomju iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairāk nekā 22 000 poļu armijas un policijas virsnieku, ārstu, profesoru, priesteru un citu intelektuālās elites pārstāvju, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gada 17.septembrī. Pirmās gūstekņu masu slepkavības notika Katiņas mežā, kam sekoja slepkavības Mednojē Tveras apgabalā un Harkivā Ukrainas austrumos.

Sākotnēji Padomju Savienība vainoja slaktiņā nacistiskās Vācijas armiju, un tikai 1990.gadā Maskava atzina, ka pavēli nogalināt poļus deva PSRS diktators Josifs Staļins.

Svētdien Polija piemin 12.gadadienu kopš traģiskās Smoļenskas aviokatastrofas, kad 2010.gada 10.aprīlī gāja bojā 96 cilvēki, kuru vidū bija arī toreizējais valsts prezidents Lehs Kačiņskis un citas augstākās valsts un armijas amatpersonas. Delegācija uz Krieviju bija devusies, lai piedalītos Katiņas slaktiņa upuru piemiņas pasākumos.

Duda savā runā pieminēja arī "zvērisko Krievijas agresiju pret neatkarīgo un demokrātisko Ukrainu", kur Krievijas karaspēks iebruka 24.februārī.

Pagājušajā nedēļā Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis par genocīdu nodēvēja Krievijas karavīru pastrādātās zvērības Ukrainā, arī Kijivas piepilsētā Bučā un citās vietās.