Francijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā sacentīsies Makrons un Lepēna

Viņi atkal cīņu turpinās balsošanas otrajā kārtā 24.aprīlī.

2017.gadā vēlēšanu otrajā kārtā Makrons bez pūlēm sakāva Lepēnu, taču eksperti prognozē, ka šogad cīņa būs daudz sīvāka.

Nedz Covid-19 pandēmijas apkarošanas politika, nedz diplomātiskie centieni Ukrainas krīzes atrisināšanai nav palīdzējuši Makronam pārvarēt francūžu dziļo nepatiku pret viņu. Makrons, būdams uz reformām orientēts tehnokrāts, gadiem ilgi ticis uzskatīts par arogantu un pret ierindas pilsoņu rūpēm vienaldzīgu politiķi, kas lielā mērā bija viens no cēloņiem 2018.gada "dzelteno vestu" protestu kustībai.

Savukārt Lepēna mīkstinājusi dažas savas asākās nostādnes tādos jautājumos kā imigrācija un islāms un vairāk pievērsusies tādām pilsoņu ikdienas problēmām kā, piemēram, augstā inflācija. Viņai nācis par labu arī tas, ka franču elektorāts kopumā ir nosliecies pa labi. Nacionālās apvienības līderei ir izdevies uzlabot savu slikto tēlu.

Viena no pēdējām aptaujām liecina, ka otrajā vēlēšanu kārtā Makronam izdosies iegūt tikai 51% balsu, kamēr 49% francūžu gatavojas balsot par Lepēnu, un tādējādi pašreizējā prezidenta pārsvars sarucis līdz statistiskās kļūdas robežām.

Ņemot vērā to, ka Francijas ekonomika ir otra lielākā Eiropas Savienībā (ES), kā arī to, ka tā ir vienīgā kodolvalsts ES un ieņem vienu no piecām pastāvīgajām vietām ANO Drošības padomē, visus norūpē jautājums, ko varētu sagaidīt, ja Elizejas pilī nonāks Lepēna.

Pilnīgi droši, ka tas nenāks par labu Parīzes attiecībām ar ES, jo Lepēna sen ir bijusi viena no skarbākajām bloka kritiķēm, un sagaidāms, ka viņa pieslies citiem Eiropas nacionālkonservatīvajiem līderiem, vēršoties pret Briseli.

Tomēr francūži tradicionāli pirmajā vēlēšanu kārtā sliecas pakļauties protesta balsojuma vilinājumam, taču otrajā kārtā izšķiras balsot par "mazāko ļaunumu". Tas varētu nākt par labu Makronam.