Noslēpumainais meteorīta krāteris, kas tiek uzskatīts par astoto pasaules brīnumu. Kas par to zināms?

1950. gadā par šo teritoriju plaši tika ziņots laikrakstos visā pasaulē, jo tā tika uzskatīta par astoto pasaules brīnumu atšķirīgo sauszemes īpatnību dēļ.

Ar teju 3,5 kilometru diametru un vairāk par 10 kilometru apkārtmēru tas atšķiras arī ar īpatnējo simetriju, jo krāteris izveidojis ideāli apaļš. 

BBC žurnālists, kas devās apskatīt krāteri, sastapa franču ģeogrāfu Pjēru Filiju, kurš pastāstīja, ka pirms 40 gadiem viņš ar nožēlu devās norīkojumā uz šo Kvebekas daļu, taču rezultātā iemīlējās sievietē un nekad vairs nedevās prom.

Filijs žurnālistam parādīja melnbaltas fotogrāfijas kopiju, kas tika uzņemta 1943. gada 20. jūnijā. Fotogrāfiju uzņēma viens no ASV armijas gaisa spēku virsniekiem, kurš to pamanīja.

"Ikviens no Rietumu pasaules par to pirmo reizi uzzināja tajā gadā, Otrā pasaules kara laikā, kad iznīcinātāju piloti to pamanīja un izmantoja kā navigācijas palīglīdzekli. Taču viņi ar to nedalījās ar pārējo pasauli, kamēr karš nebija beidzies," viņš sacīja.

Kad fotogrāfs to izdaŗīja, 1950. gadā viens no pirmajiem cilvēkiem, ko krāteris apbūra, bija pētnieks Freds Čubs. Viņš bija pārliecināts, ka krāteri izraisīja vulkāns, kas, visticamāk, nozīmētu, ka tajā atrodas dimanti.

"Tagad mēs bez šaubām zinām, ka tas ir meteorīta radīts krāteris," sacīja Filijs.

"Trieciens notika pirms 1,4 miljoniem gadu. Raugoties uz krāteru platumu un dziļumu, tiek lēsts, ka tā trieciens bijis 8500 reižu spēcīgāks nekā atombumbai, kas tika nomesta uz Hirosimu," sacīja Filijs.

Ģeogrāfs arī sacīja, ka krātera ūdens tiek uzskatīts par otro tīrāko pasaulē.