Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem

Viņš pauž, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Kalvītis uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas. "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju," viņš norāda.

Tāpat "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs uz šo jautājumu aicina skatīties no reģionāla principa, atzīmējot, ka Latvija viena pati vienotajā tirgus zonā nevar aizliegt gāzes tirgus importu, tas ir jāizdara arī Somijai un Igaunijai.

"Pēc būtības tas ir starpvaldību jautājums, kur trijiem tirgus dalībniekiem par to vienojoties, tiek pieņemts politisks lēmums. Šobrīd gan Somija, gan Igaunija arī ir ieņēmušas nogaidošu pozīciju un gaida Eiropas Komisijas lēmumu par turpmāko gāzes tirgus perspektīvu. Lēmuma pieņemšana kavējas. Acīmredzot, ievērojot jautājuma komplicēto raksturu, tam nepieciešams vairāk laika," skaidro Kalvītis.

Viņš informē, ka "Latvijas gāzes" rīcībā pašlaik nav Ekonomikas ministrijas (EM) konkrēta plāna par Latvijas iespējām atteikties no Krievijas gāzes, līdz ar to uzņēmums nevar komentēt, kā šī atteikšanās varētu notikt.

"Mums priekšā ir ziema, šobrīd vasarā alternatīvu piegādes avotu nav un mums ir jāparūpējas par vairāk nekā 350 000 lielu klientu portfeli. Tāpēc "Latvijas gāze" domā par to, kā iegādāties gāzi, tajā skaitā no Krievijas, pie nosacījuma, ja tas tiks atļauts," pauž Kalvītis.

Ar pašlaik iepirktajiem krājumiem "Latvijas gāze" ar esošajiem klientiem tirgu esošajā stāvoklī var uzturēt līdz 2022. gada jūlijam.

Tāpat Kalvītis norāda, ka "Latvijas gāze" sagaida profesionālu diskusiju, konkrētus rīcības plānus no EM un izsvērtus politiskus lēmumus.

Viņš uzsver, ka "Latvijas gāzes" rīcībā ir pietiekami finansiālie resursi un zināšanas, lai piedalītos šajā tirgū un palīdzētu kompānijas klientiem.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 6. aprīlī, atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt aizliegumu dabasgāzes piegādēm no Krievijas uz Latviju.

Arī komisijas sēdes laikā "Latvijas gāze" pret šo lēmumu iebilda.

"Latvijas gāze" koncerna apgrozījums 2021. gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020. gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro.

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). "Latvijas gāzes" akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".