Sankciju jautājumā Latvijas interesēs nav nodarīt sev lielāku kaitējumu nekā Krievijai, uzskata Dzintars

Saeimas deputāta ieskatā Latvija kā Eiropas robežvalsts ar Krieviju un Baltkrieviju vistiešākā veidā apzinās to, ka Ukraina patlaban ir kā miesassargs, kas metas priekšā lodēm, sargājot arī Eiropu. Līdz ar to Latvija kā neviens cits ir motivēta būt kā Ukrainas lobijs Eiropā, uzstājot uz iespējami stingrākām sankcijām, ko Ukrainas puse arī, šķiet, novērtē.

"Mēs zinām, ko nozīmē "ļaunuma impērija" un tās izraisītās šausmas, tāpēc mums ir jāiestājas par iedarbīgām un iespējami stiprākām sankcijām," teica Dzintars, piebilstot, ka vienlaikus ir jāsaprot, ka sankcijām ir jābūt gudrām, nenodarot piecreiz lielāku kaitējumu pašiem sev, nekā tiem, ko pakļaujam sankcijām.

NA pilnībā atbalsta tēzi, ka ir jāatsakās no Krievijas gāzes tik ātri, cik vien to saprātīgi iespējams izdarīt. Dzintars atgādināja, ka patlaban Eiropas Savienībā šāda iespēja tiekot skatīta trīs gadu griezumā, savukārt Latvijas interesēs nebūtu vienai pašai atteikties no Krievijas gāzes, jo tādējādi kaimiņvalstij netiktu nodarīts liels kaitējums, bet Latvija pati sev radītu problēmas. Dzintars prognozē, ka kopīga atteikšanās no Krievijas gāzes Eiropas Savienībā varētu notikt ātrāk nekā trīs gadu laikā, taču šajā procesā ir daudzi nezināmie, piemēram, iespējas ceturtajā ceturksnī pieteikties uz Klaipēdas gāzes krājumiem, infrastruktūras attīstības iespējas utt.

Politiķis akcentēja, ka neatkarīgi no pašu lēmumiem varam nonākt situācijā, kad Krievijas gāzes vairāk nav, tāpēc ir jābūt krīzes scenārijam, ko Latvija šādā gadījumā darītu. Ekonomikas ministrija sadarbības sanāksmē 11.aprīlī plāno nākt klajā ar ziņojumu par iespējamajiem scenārijiem gan iespējamajai krīzes situācijai, gan modeļiem, atsakoties no Krievijas gāzes.

Jāapspriež arī taupības scenārijs, jo iespēja tikt pie pietiekamām gāzes piegādēm nav atkarīga tikai no Latvijas vien. Latvijai ir jābūt gatavai arī sliktākajiem scenārijiem, uzsvēra Dzintars.