Saeimas Nacionālās drošības komisijā "ReTV" skaidro - pasīvie aģenti nav nekas jauns un drošības dienesti potenciālajām personām seko līdz arī miera laikos, taču pašlaik dienesti apzinoties situācijas nopietnību.
Māris Kučinskis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, sacīja: "Tam tiek šobrīd pievērsta daudz pastiprināta, lielāka uzmanība, ir daudz lielāki resursi gan uz to, ko jautājāt - kā varētu kaut kas no tīkla tikt atdzīvināts kādā X stundā, vai mēs pieļaujam arī, ka valstī varētu tikt iefiltrēti arī kādi jauni."
To, cik ir šādu personu, kuras varētu rīkoties pret Latvijas drošību un ir savervētas Krievijas interesēm, nav zināms nevienam. Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un vēsturnieks Gatis Krūmiņš vēstīja:
"Protams, vēl viena daļa, ko nevajag aizmirst – ne jau visi aģenti ir tajā kartotēkā, kas ir publicēta un kas bija mums pieejama, jo daļa no šīs aģentūras, iespējams, vērtīgākā, aizceļoja uz Maskavu. Mēs par viņiem vispār neko nezinām."
Māris Kučinskis: "Mēs ļoti labi apzināmies Ukrainas pieredzi attiecībā uz to terorismu, ko veica no iekšienes, vēl pirms uzbruka armija. Tas viņiem bija viens no nepatīkamākajiem pārsteigumiem.
Ukrainas piemērs ir vairāk uz cilvēkiem, kas, iespējams, pēdējā pusgada, gada laikā ir ienākuši, un šajā gadījumā ne tik daudz uz kaut kādām provokācijām un spiegošanām, kā sagatavot dažādiem teroraktiem, ko arī viņi veica valsts iekšienē."
Māris Kučinskis piebilst, ka Latvijā šāds scenārijs ir mazāk iespējams, jo esam salīdzinoši maza valsts, līdz ar to vieglāk varam apzināt iebraucējus Latvijā. Tiesa, par VDK kartītēs esošajām personām eksperti saka – ne katrs, kurš tajā ir, ir bīstams vai pieskaitāms pie tā sauktajiem Krievijas aģentiem.