"Viņi ir iznākuši no elles." Poļu ārsts atgriež Ukrainā ievainotas ģimenes redzi

Bija 11. marta rīts Severodoņeckas pilsētā Ukrainas austrumos, kad pēkšņi spridzeklis iztriecās cauri Olenas ģimenes mājas logam.

Piecus gadus veco dvīņu Nazara un Timura māte nokrita uz ceļiem, pievelkot  dēlus cieši klāt, lai pasargātu viņus no šķembām. Neko pēc sprādziena viņa  neatceras.

Spridzekļa šķembas sagrieza viņu rokas un sejas. Āda bija stipri apdegusi,  Olenai acī trāpīja neliela stikla lauska, un viņai tika salauzta kāja.

Pēc brīža ģimene tika nogādāta tuvējā slimnīcā, taču brūces bija tik nopietnas, ka viņi ātri vien bija jāpārved citur.

Par šīs ģimenes ievainojumiem tika informēta Ļvivā strādājošā acu speciāliste Natālija Preisa, kura nosūtīja attēlus ar brūcēm savam bijušajam skolotājam Polijā, profesoram Robertam Rejdakam no Ļubļinas Medicīnas universitātes.

Viņš zināja, ka visiem trim nekavējoties nepieciešama palīdzība, taču Ukrainā notiekošo kauju dēļ Olenai, Nazaram un Timuram vajadzēja veselu nedēļu, lai nokļūtu Polijā.

"Mazliet brīnuma"

"Viņi ir iznākuši no elles," teica profesors Rejdaks.

"Mamma bija pilnīgi akla, viņa varēja tikai pastiept roku, lai pieskartos saviem bērniem. Bērni, kad pirmo reizi šeit ieradās, bija tik izsalkuši un noguruši, ka tikai ēda, gulēja un raudāja."

Viņš ir manāmi aizkustināts, kad stāsta par pirmo tikšanos ar šo ģimeni. Pēc mirkļa viņu pārņem profesionālisms kā vadošajam ķirurgam vienā no Eiropas lielākajām acu slimnīcām.

"Nolēmām operēt mammu. Es veicu abpusēju kataraktas operāciju. Brūču dēļ operācija bija patiešām sarežģīta - vienas acs iekšpusē bija stikla lauska.

Par laimi, operācija noritēja patiešām perfekti, un Olena redzi gandrīz pilnībā atguva jau pēc divām dienām. Dzīšana norit bez aizķeršanās, tāpēc es ceru, ka kļūs tikai vēl labāk, - bet vismaz pagaidām viņa var ieraudzīt savus zēnus un palūkoties apkārt."

Mazo dvīņu ceļš uz veselību gan prasīs ilgāku laiku. Nazars ir zaudējis aci.

Profesora Rejdaka komanda veica tīklenes operāciju un tagad plāno turpmāku kataraktas operāciju.

"Dvīņiem ir arī patiešām liela acu trauma," viņš saka. "Mēs ceram, ka redze būs laba, taču viņiem ir nepieciešama ilgāka ārstēšana."

Ja Olena un viņas zēni būtu sasnieguši Ļubļinu tikai dažas dienas vēlāk, sekas būtu bijušas neatgriezeniskas.

"Viņi būtu akli, jo jau tā bija pēdējais brīdis, lai sāktu ārstēšanu, - bija pagājušas septiņas dienas pēc negadījuma, un acu traumu gadījumā laiks ir izšķirošs."

Uz jautājumu, vai tas ir brīnums, ka izdevās glābt viņu redzi, profesors Rejdaks saka: "Mazliet."

Atgriezušies palātā, mazie zēni spēlējas. Lai gan Nazars ir zaudējis aci, tieši viņš šķiet uzņēmies sava brāļa Timura sarga lomu - otrs dvīnis ir nedaudz kautrīgāks un noslēgtāks.

"Psihologs viņiem palīdz, kā arī viņiem tiek dotas tabletes, lai varētu aizmigt," skaidro Olena. "Viņi jūtas labāk, un viņiem ir veiktas daudzas operācijas. Tomēr viņi redzēja, kā šāviņš lido viņiem tieši virsū, tāpēc viņi ir tramīgi un ir pagrūti aizmigt."

Pirms kara Olena bija pavāre vietējā skolā. Vai viņa vēlētos atgriezties, kad viņas ģimene būs izveseļojusies?

"Nē," viņa ātri atbild. "Šeit visi ir bijuši tik laipni, es gribu palikt. Arī mana māja ir izpostīta, nekas nav palicis pāri."

Profesors Rejdaks ir viens no tiem, kas palīdz šai ģimenei atrast dzīvesvietu. Kad Olena būs atveseļojusies un tikai tad, kad būs gatava, viņai ir cerība atrast darbu.

Šī nav vienīgā ģimene, kurai nepieciešama palīdzība. Profesors Rejdaks sniedz virtuālas konsultācijas kolēģiem Ukrainā. Viņi sazinās par to, kuri ievainotie būtu jāevakuē, lai veiktu operāciju Ļubļinā.

Ja evakuācija nav iespējama, viņš sniedz padomus, kā vietējiem ārstiem vajadzētu turpināt ārstēšanu.

Viņš ir pārliecināts, ka virtuālā medicīna ir galvenais, kā palīdzēt šā kara upuriem. Protams, arī medicīnas preces un ziedojumus uz Ukrainu sūta cilvēku komanda, kas apvienota Ļubļinas Medicīnas universitātes paspārnē.

Darbs ir bezgalīgs, jo kaujās tiek ievainots arvien vairāk cilvēku. Profesors Rejdaks un viņa komanda tuvākajās dienās atkal operēs dvīņus, kā arī viņi gatavojas jaunpienācējiem, kuri drīz slimnīcā ieradīsies no Ukrainas.