Kuri cilvēki ir Putina iekšējā lokā?

Tikai daži cilvēki šobrīd var apgalvot, ka saprot. "Cik es zinu, cilvēku aplis, ar kuru Putins runā, ir ļoti mazs," norāda neatkarīga Krievijas žurnāliste Farida Rustamova. Viņa kopš kara sākuma ziņo par amatpersonu noskaņojumu.

"Tikai nedaudzi cilvēki drīkst viņu redzēt klātienē, un viņiem ir jāietur distance. Un tikai ļoti nedaudziem cilvēkiem ir piekļuve ar viņu sazināties pa telefonu. Bet tas ir iespējams tikai tad, ja Putins ar viņiem sazinās, ne otrādi."

Putins katru nedēļu rīko videosarunu ar savu drošības padomi - tehnokrātiem un savas stingrās līnijas piekritējiem jeb uzticamākajiem līdzgaitniekiem, kas kopš iebrukuma Ukrainā kļuvusi par daļu no viņa kabineta. Starp viņiem ir siloviki, drošībnieki, kas šķietami ierindojušies vistuvākajā lokā. Viņu vidū ir Nikolajs Patruševs, bijušais VDK virsnieks, ar kuru Putins tikās Ļeņingradā 1970. gados, FSB vadītājs Aleksandrs Bortņikovs, kuru Putins arī pazīst jau četrus gadu desmitus, tehnokrātiskais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un Putina Ārējās izlūkošanas vadītājs Sergejs Nariškins.

Viņu neuzticība Rietumiem un ticība sazvērestības teorijām padara viņus par Krievijas prezidenta sabiedrotajiem karā. Dažas dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Putins bija sasaucis sapulci ar saviem padomniekiem, kuri acīmredzami ir "zem kara noziedznieka tupeles". Sanāksme tika pārraidīta televīzijā, tā vairāk izskatījās pēc politiska teatrāla uzveduma, kura laikā Putina mājieni "runāt skaidri" lika Nariškinam stostīties.

"Ir skaidrs, ka tā ir ārkārtīgi centralizēta sistēma, kas kara laikā kļuva vēl vairāk centralizēta,"

norāda Helsinku universitātes Krievijas politikas profesors Vladimirs Gelmans. "Kremlis ir kā Saules sistēma, Putins ir Saule, un visas pārējās planētas riņķo ap viņu dažādās orbītās. Drošības padomes sēdē… tas tiešām liecināja, cik maza ietekme bija padomes locekļiem."

Ārpus šīm sanāksmēm, kas gandrīz vienmēr notiek aiz slēgtām durvīm, iekšējās personas saka, ka ir jāgaida, līdz viņš ar tiem sazināsies. Tas ietver valdības ekonomisko bloku, tostarp premjerministru Mihailu Mišustinu un Centrālās bankas vadītāju Eļvīru Nabiuļinu, norāda žurnāliste Farida Rustamova. Un tas iekļauj arī Šoigu un armijas štāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu.

Abi vīrieši pagājušajā mēnesī pazuda no sabiedrības gandrīz divas nedēļas, izraisot baumas, ka aizsardzības priekšnieki jau ir sodīti par Krievijas haotisko kara sākumu. Ārkārtīgi apkaunojošā epizodē Aizsardzības ministrija bija spiesta atzīt, ka ir nosūtījusi jauniesauktos kaujas misijās. Tas notika pēc tam, kad daži no tiem tika sagūstīti un nogalināti Ukrainā. Putins iepriekš noliedza, ka Ukrainā karotu ogligātā dienesta karavīri.

Neskatoties uz pazīmēm, ka Putins ir dusmīgs uz Šoigu, analītiķi brīdināja, ka viņš, visticamāk, neatlaidīs aizsardzības vadītāju lielas militāras operācijas vidū. "Šoigu ir padarījis sevi pilnīgi neaizstājamu, un tā viņš atgriezās," uzskata autors Andrejs Soldatovs, kurš ir daudz rakstījis par Krievijas drošības dienestiem.

"Kas viņu varētu aizstāt? Viņš ir trešais vai pat otrais populārākais politiķis valstī."

Krievijas līderis augstu vērtē lojalitāti, līdz ar to viņa kabinets pēc valdīšanas divu gadu desmitu garumā ir pilns ar lojāliem cilvēkiem. "Putinam patīk atkārtot frāzi "nav neviena cita, kas darītu šo darbu"," norāda politiskās analīzes firmas "R. Politik" dibinātāja Tatjana Stanova. "Šoigu ir viņa persona. Viņam ir neveiksmes darbā, trūkumi, kļūdas. Bet vai kāds cits paveiks labāku darbu? Tāpēc es neiedomātos, ka Putins plēš sev matus par to, kā Šoigu ir viņu nodevis un pievīlis."

Kritiķi ir norādījuši uz vairāku augsta līmeņa FSB virsnieku aizturēšanu un Rosgvardijas jeb Nacionālās gvardes augstākā ģenerāļa atlaišanu, kas liecina par pieaugošo šķelšanos saistībā ar karu vai iespējamu "kadru tīrīšanu" tā sliktās norises dēļ. Taču eksperti ir teikuši, ka Kremļa pozīcijas lielākoties noturas, un Putina padomnieku vidū ir maz manāmu izmaiņu, jo viņš cenšas nostiprināt savu atbalstu spēcīga Rietumu spiediena ietekmē.

"Domāju, ka Putins nav apmierināts ar savu sniegumu. Bet tas nenozīmē, ka Putinam pietuvinātie cilvēki ir gatavi valsts apvērsumam vai līdzīgiem soļiem. Tas ir iztēles auglis," vērtē Soldatovs.

Rietumvalstis ir noteikušas sankcijas oligarhiem, kas tiek uzskatīti par Putinam lojāliem, cerot, ka viņš varētu uzklausīt vīrus, kuriem pieder miljardiem aktīvu. Apvienotās Karalistes sankciju skarto personu vidū ir arī bijušais futbola kluba "Chelsea" īpašnieks Romāns Abramovičs, kurš pagājušajā nedēļā negaidīti parādījās neformālās sarunās Stambulā un Kijivā, kur viņš un divi Ukrainas komandas dalībnieki apgalvoja, ka ir saindēti.

Taču paši oligarhi apgalvo, ka ir pagājuši gadi, kopš viņiem bijušas "dzirdīgas ausis Kremlī", jo šos avotus ir izravējuši bijušie VDK maitasputni un citi Putina pakalpiņi.

"Nav jēgas tādiem cilvēkiem kā es runāt ar Kremli. Tas tā nedarbojas. Nebūsim naivi. Mums gadiem ilgi nav bijusi nekāda piekļuve,"

medijam "Observer" sacīja kāds oligarhs, kurš Putinu pazīst jau kopš deviņdesmitajiem gadiem.

Biznesa līderi sacīja, ka nav zinājuši par iebrukumu līdz pat tā sākumam, kad Putins daudzus no viņiem sasauca uz sanāksmi, lai pieprasītu viņu lojalitāti. "Šis konflikts acīmredzami netika apspriests ar biznesa aprindām," sacīja oligarhs.

"Mums tikai nākamajā dienā pēc iebrukuma teica, ka viss būs kārtībā, bet nebija izvēles. Tās nav debates vai diskusijas.

Sistēma ir attīstījusies gadu gaitā, protams, sākumā bija dažādi bloki, bet pēc Krimas kļuva skaidrs, ka tur nav vietas tā sauktajam liberālākam spārnam. Un pandēmija padarīja pašu "augšu" vēl izolētāku."

Daži no šiem bijušajiem liberāļu padomniekiem jau ir pametuši valsti. Anatolijs Čubaiss, Borisa Jeļcina valdīšanas privatizācijas vadītājs un vēlāk valsts atbalstīts izpilddirektors un Putina padomnieks vides jautājumos, pagājušajā mēnesī atkāpās no amata un aizbrauca no Krievijas uz Turciju. Bijušais Kremļa ekonomikas padomnieks Arkādijs Dvorkovičs pēc tam, kad intervijā kritizēja karu, valsts spiediena ietekmē atkāpās no "Skolkovo fonda" vadītāja amata.

Un Aleksejs Kudrins, vēl viens augsts liberāļu padomnieks, kurš Putinu pazīst jau gadu desmitiem, arī viņam ieteica atturēties no iebrukuma, sacīja Rustamova. Pēc viņas avotu teiktā, Kudrins runājis ar Putinu neilgi pēc kara sākuma.

Sarunas laikā viņš "brīdināja Putinu par kara sekām: ka ekonomika atgriezīsies deviņdesmito gadu sākumā un ka tas var novest pie sociālās nestabilitātes. Bet no Putina uz to visu nebija nekādas reakcijas.

Putinam ir tāda pati atbilde visiem, kas ir noraizējušies par šo karu - Krievijai nebija citas izvēles. Pastāv vispārēja attieksme, ka pat tad, ja kāds varētu viņu sasniegt, tas īsti neko nemainītu. Viņa prāts ir nosvērts," norāda Rustamova.

Tas viss atgrūž domu, ka Putins ir maldināts par kara apmēriem - drīzāk viņš ir izvēlējies vairs neklausīties. Dabiskā konkurence starp Putina padomniekiem, pat stingrās līnijas piekritējiem, arī nozīmē, ka viņi, visticamāk, vēlētos norādīt uz citu kļūdām.

"Visu nav iespējams noslēpt. Mēs zinām, ka drošības dienestos pastāv nopietna konkurence. Tātad, ja armija pieļauj kļūdu, mēs zinām, ka ir daudz cilvēku, kas ir gatavi par to ziņot, sākot no Čečenijas diktatoriskā līdera Ramzana Kadirova līdz Federālajam drošības dienestam.

Tāpēc es neteiktu, ka Putins ir dezinformēts. Taču iespējams, ka viņš savu informāciju saņem vēlāk," uzskata Stanova.

Karam turpinoties, šis frakcionārisms ir tikai nostiprinājies. Arī Čečenijas līderis Kadirovs, kurš strīdējies ar Krievijas drošības dienestiem, asi kritizējis Kremļa padomnieka Vladimira Medinska vadītās sarunas. Pēc tam, kad Medinskis paziņoja par dažu spēku atvilkšanu no Kijivas, Kadirovs sacīja, ka "Medinskis kļūdījās, nepareizi formulēja. Un, ja jūs domājat, ka Putins pametīs iesākto tieši tā, kā tas šodien tika pasniegts, tā nav taisnība".

Frakcionārisms ir Krievijas politiskās sistēmas iezīme. Ņemot vērā, ka Krievijas iebrukums Ukrainā neattaisno Kremļa ieceres, iespējamā frakciju šķelšanās varētu sekmēt kliķes eksistenciālo krīzi, norāda Londonas Universitātes koledžas Krievijas politikas asociētais profesors Bens Nobls.

Liela nozīme ir tādām runām, kā piemēram, Šoigu īslaicīga pazušana, kas var ātri novest pie pieņēmumiem par "kadru tīrīšanu" vai iekšējo apvērsumu.

"Ņemot vērā režīma necaurredzamību, intrigas par galma apvērsumu var pilnībā atšķirties no tā, kas notiek uz vietas," sacīja Nobls. "Un tas nav tikai no mušas izpūsts zilonis, ko iedomājas novērotāji no Rietumiem. Ļoti ticams, ka tās ir tieši tās sarunas, baumas un čuksti, kas notiek Maskavā."