Aiz Maltas kompānijas "Digital International Limited" stāv Andris Šķēle, norāda prokuratūra

Raidījuma rīcībā nonākušās telefonsarunas rāda, ka apsūdzētie savā starpā bijuši cieši saistīti. Šī afēra tika plānota sen un rūpīgi. Viņi neuztraucās par zaudējumiem, ko cietīs valstij daļēji piederošais uzņēmums "Tet", bet viņu galvenā rūpe bija neizgaismot, ka patiesais naudas saņēmējs šajā projektā ir Andris Šķēle.

150 miljonu dolāru dārgo pāreju uz digitālo televīziju izplānoja vēl laikā, kad premjers bija Andris Šķēle.

Par ciparu televīzijas ieviesēju bez valdības ziņas, tika izvēlēta Londonā reģistrētā "Kempmayer Media Limited". Klasiska pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem.

Afēru atklāja 2003. gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns.

Ne tikai žurnālistiskā, bet arī prokuratūras izmeklēšana rādīja, ka tas jau sākotnēji bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. "Kempmayer" nebija nekādas pieredzes televīzijas digitalizācijā, un valsts un arī iedzīvotāji par iekārtām krietni pārmaksātu.

Kādreizējie Šķēlem tuvie līdzgaitnieki liecināja, ka aiz "Kempmayer" ārzonas firmām slēpjas pats ekspremjers, bet iesaisti projektā nodrošināja kādreizējā kanāla LNT īpašnieks Andrejs Ēķis.

Ilgstošajā tiesvedībā bijuši jau četri atšķirīgi tiesu spriedumi. Prāva vēl nav galā.

To, ka "Kempmayer" bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika shēmas organizētājiem atmaksāt Latvijas valstij vairāk nekā piecus miljonus eiro. Tos par Šķēles aizdotu naudu, ieskaitīja Andrejs Ēķis. Un šeit meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru.

Daļu valsts naudas "Kempmayer" bija paguvis iztērēt iekārtās, kas no 2003. gada rūsēja muitas noliktavās Latvijā. Vēlāk tās tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī.

Šos sešus raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem no Ēķa pārpirka Gintera Kavača vadītā firma "Hannu Digital".

Lai vecie raidītāji nestu ienākumus un Šķēle varētu atgūt parādu, Kavača firmu "Hannu Digital" bija jāiesaista ciparu TV projektā un iekārtām jāpelna. Risinājums 2008. gadā tika atrasts sadarbībā ar "Lattelecom", kas tagad mainījis nosaukumu uz "Tet".

Valstij daļēji piederošo kompāniju tolaik vadīja Juris Gulbis. Šķēle Gulbi labi pazina, jo savulaik ekspremjeram piederošajā "Ave Lat" grupā Gulbis atbildēja par finansēm.

Kā norādīja prokurors Monvīds Zelčs, šīs iekārtas ir atslēgas moments, kāpēc vispār tas "Hannu Digital" tika iesaistīts. Un kāpēc notika šīs visas darbības, kas aprakstītas apsūdzībā.

Negodīgā darījuma ceļā bija kāds šķērslis - Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Un te parādās Aināra Šlesera vadītās satiksmes ministrijas loma. Par labvēlību iecerētajai shēmai vienojās Šlesers ar ministrijas valsts sekretāru Nilu Freivaldu un centra valdes priekšsēdētāju Lauri Dripi. Tie abi bija Šlesera uzticības cilvēki. Šlesera uzdevumā, Freivalds panāca, ka steidzamības kārtā tiek sagatavoti jauni valdības noteikumi. Un tajos paredzēts konkurss.

Tenderi sarīkoja tā, lai bez Kavača komercfirmas nevarētu iztikt. Lai gan tehniskā infrastruktūra bija Latvijas valsts radio un televīzijas centra kompetencē un tā bija gatava pārejai uz ciparu televīziju, konkursa nolikums prasīja, lai uzvarētājs tūlītēji nodrošina apraidi Rīgā un tās apkārtnē. Vienīgā, kas to varēja izdarīt bija "Hannu Digital", kam vecās Kempmayer iekārtas atradās Zaķusalas tornī.

Kāda noklausīta telefonsaruna starp Dripi un Freivaldu liecina, ka Šlesers vairs nebūdams satiksmes ministrs, tieši iesaistās, lai iecerētais nenojuktu. Telefonsaruna notiek dienā, kad LVRTC padomes locekļiem sāk rasties jautājumi par mazpazīstamo "Hannu digital" un tās iekārtām. Shēma draud izgaismoties. Dripem ar Freivaldu jāizdomā ko darīt, jo Šleseram pienāk informācija, ka kaut kas neiet pēc plāna. Sēdi par nedēļu pārceļ.

Saruna starp Lauri Dripi un Nilu Freivaldu 2009. gada 25. martā:

Lauris Dripe: "Klau, es tev gribēju pajautāt, par šito mūsu padomes sēdi rītdien. Neesi dzirdējis kaut ko?"

Nils Freivalds: "Varu pateikt, ka pārcels par nedēļu (..)"

Lauris Dripe: "Biju pie Emīla [E.Jakrins satiksmes ministra K.Gerharda biroja vadītājs] un viņš izstāstīja, kas tur ir bažas sakarā ar Gulbi.. Pagaidi, man Ainārs (Šlesers) zvana pa otro līniju..."

15 minūtes vēlāk

Lauris Dripe: "Man baterija nosēdās, kamēr ar šito [Šleseru] izrunājās..."

Nils Freivalds: "Ko šis?"

Lauris Dripe: "Nu, par šo pašu arī prasīja."

Nils Freivalds: "Viņam bija zvanījis Gulbis?"

Lauris Dripe: "Es nezinu, vai viņš, bet no kaut kurienes viņš bija padzirdējis. Droši vien no "Lattelecom" puses."

Darījums notika un 2009.gadā to apšaubīja Valsts kontrole. Revidenti konstatēja, ka projektā pārmaksāti vairāki miljoni. Un tajā saskatīja noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Satiksmes ministrijas un "Tet" saskaņoto negodīgo rīcību, apliecina arī Freivalda saruna ar Gulbi.

Ministrijas Valsts sekretārs zvana Gulbim, jo ir satraucies par Valsts kontroles secinājumiem un sākto izmeklēšanu. Gulbis Freivaldu mierina un sola piesaistīt "Tet" juristus, lai revidentu aizdomas apklusinātu.

"Tet" aizmugurisko vienošanos ar LVRTC, ka tie neiebildīs "Hannu Digital" iesaistei un attiecīgajiem līgumiem, demonstrē arī Laura Dripes attiecības ar Gulbi. Šlesera uzticības personas sūtīta īsziņa Gulbim demonstrē, ka ir izdarīts īpašs pakalpojums un LVRTC vadītājs pieprasa Gulbim to atcerēties.

Saruna starp Nilu Freivaldu un Juri Gulbi 2009. gada 9. oktobrī:

Nils Freivalds: "Mums (satiksmes ministrijā) baigi biezs materiāls no Sudrabas kundzes atnācis. Mums ir jāvar kaut kā to visu noairēt."

Juris Gulbis: "Es tad piesaistīšu savus resursus, lai tur visu pareizi izdarītu."

Nils Freivalds: "Labi. Nu, ok."

"Tet" aizmugurisko vienošanos ar LVRTC, ka tie neiebildīs "Hannu Digital" iesaistei un attiecīgajiem līgumiem, demonstrē arī Laura Dripes attiecības ar Gulbi. Šlesera uzticības personas sūtīta īsziņa Gulbim demonstrē, ka ir izdarīts īpašs pakalpojums un LVRTC vadītājs pieprasa Gulbim to atcerēties.

Lauris Dripe sūta īsziņu Jurim Gulbim

"Atbilstoši iepriekšējai norunai, palūdz savējiem, lai caur LVRTC nodrošina man virszemes TV uz mūžu."

Savukārt bijušais satiksmes ministrs un uzņēmējs Ainārs Šlesers uzsvēra, ka līguma slēgšanas brīdī, neesot bijis ministrs, bet gan opozīcijas deputāts. Šlesers piebilda, ka viņa laikā vispār neviens līgums netika sastādīts, netika apstiprināts. Tas būtu tāpat, kā mani tagad tiesātu par to, kas notiek Venecuēlā vai kādā citā pasaules valstī.

Prokurors Zelčs piebilda, ka skatoties uz kādreizējo satiksmes ministru Šleseru, viņš konkrēti nekādu materiālu labumu no šī projekta negūst.

Pēc likuma mantkārīgs nolūks var izpausties ne tikai tajā, ka pati apsūdzētā persona ir ieguvusi mantisku labumu, bet arī, ka šo mantisko labumu ir saņēmis kāds cits .

Saskaņā ar apsūdzību "Tet" Kavača firmai šai projektā pārskaitīja vairāk nekā divus miljonus eiro (2 134 307), no kuriem lielākā daļa caur vairākām firmām galā nonāca Andra Šķēles kontā. Prokuratūras rīcībā ir dokumenti, ka no šī negodīgā projekta kopumā viņš bija iecerējis iegūt vismaz astoņus miljonus.

Shēmā Šķēlem raksturīgi bija saslēgti vairāki cesijas līgumi, pat noformēta simboliska Kavača konsultēšana. "Tet" maksātās summas "Hannu Digital", tātad Šķēlem, tika slēptas zem dažādām pozīcijām. Lielākā no tām bija par "zinātības licenci". Tām būtu jābūt kādām unikālām zināšanām un krimināllietā pieaicinātie trīs eksperti analizēja, vai "Hannu Digital" tādas bija. Viņi atklāja, ka "Tet" iesniegto pierādījumu mapē bijuši vienkārši tehniski mērījumi, kas pielīdzināmi makulatūrai. Par to maksāts viens miljons 200 tūkstoši.

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas priekšsēdētājs Ilmārs Muuls norādīja, ka zinātības licence šajā situācijā ir  smieklīgākais moments. Tur nebija nekā, kas būtu nosaucams par tehnoloģiski un kādu citādu zinātnes noslēpumu.

Prokuratūra uzskata, ka Šķēles saņemtā nauda ir noziedzīgi iegūta un likums par to paredz cietumsodu. Tāpēc Šķēlem vienīgajam no šajā lietā apsūdzētajiem prasa piemērot reālu brīvības atņemšanu.

Šķēle savu vainu noliedz un saka, ka tie bijuši parasti civiltiesiski darījumi. Citādi tas izskatās lietā iesaistīto sarunās. Pēc Valsts kontroles ziņojuma, negodīgo darījumu pirmo reizi apraksta izdevums "Cita Diena". Publikācijā Kavacs izpļāpājies, ka "Hannu Digital" kreditors ir Šķēle. Gulbis ir satraukts, jo tiesībsargi sāks pārbaudīt, kam patiesībā valstij piederošais uzņēmums skaitījis naudu un par ko.

Saruna starp Juri Gulbi un Gintaru Kavacu 2009. gada 2. decembrī: 

Juris Gulbis: "Priekš kam tu to teici?"

Gintars Kavacs: "Nu, kā prasa, kas ir kreditori? (..) Tur "Lursoft" investīciju bilance.. galā kreditori.. jo savā laikā jau arī nebija slēpts viss.. parādās kreditors."

Juris Gulbis: "A, kur parādās šāda publiska informācija?"

Gintars Kavacs: "Investīcijām aiz investīcijām galā stāv."

Juris Gulbis: "Nu, jā, bet tur ir vārds, uzvārds rakstīts, vai tad?"

Gintars Kavacs: "(..) Arī paņemot presi, kad savā laikā, kad Andris [Šķēle] atpirka digitālo to. Un tad parādās cesija, izskatās, ka Andrejs [Ēķis] cerēja uz Andri. Andris (Šķēle) pārņēmis visas savas saistības uz sevi."

Juris Gulbis: "Mēģināsim tikt galā ar šo."

Gulbis satraukts zvana arī Šķēles ģimenes uzņēmuma finanšu konsultantam Harijam Krongornam. Abi ir labi draugi. Un piesauc, ka Šķēle par šo “izgaismošanos” darījumā būs neapmierināts un vainos viņus.

Saruna starp Juri Gulbi un Hariju Krongornu 2009. gada 2. decembrī: 

Juris Gulbis: "Tu redzēji, ko tas mudaks ir izdarījis? (..) Nevarēja būt sliktāk vēl par šo? Es nezinu, ko darīt.."

Harijs Krongorns: "Nu, tas ir viņa (Kavača) stilā, ko viņš tur ir sarunājis. (..) Nav viņam, nu, ko es varu tev teikt, viņam nav bilancē kreditors.. nu, ģebil, nu, ko."

Juris Gulbis: "Nu, labi, skaidrs, tad gaidi ciemiņus."

Prokurors Zelčs norāda, ka ir skaidrs, ka Šķēle ir galvenā ieinteresētā persona šajā projektā un "Hannu Digital" iesaistē. Viņš arī slēdza līgumu par cesijām, lai nodrošinātu to, ka tie līdzekļi nonāk līdz viņam.

Otrās digitālās televīzijas lietā atklājies vēl kāds ar Šķēli saistīts fakts. Tālajā 2003. gadā prokuratūra iesaldēja trīs miljonus dolāru, ko Latvijas kempmajerieši bija paguvuši aizskaitīt Maltā reģistrētai kompānijai "Digital International Limited".

Tiesībsargi uzskata, ka firma tika izmantota kā mākslīgi izveidots starpnieks un no Latvijas aizskaitītajai naudai uzlika arestu. Atgūt iesaldētos trīs miljonus iepriekš centies Maltas kompānijas likumīgais pārstāvis zvērināts advokāts Roberts Priede. Otrajā krimināllietā tiesā Priede parādījās kā apsūdzētā Šķēles aizstāvis.

Jaunizveidotajai Ekonomisko lietu tiesai šis bija viens no pirmajiem spriedumiem kādā no krāpšanas lietām. Tiesnesis Kaspars Vecozols attaisnojošo spriedumu preses konferencē pamatoja ar diviem pretrunīgiem argumentiem. Kompānija "Tet" nekad sevi par cietušo šajā lietā neatzina. Un to var saprast, jo uz apsūdzēto sola sēž četri tās bijušie un esošie darbinieki. Jautājumus par zaudējumiem tiesa var izspriest arī bez cietušā, tomēr šoreiz tiesnesis nostājās apsūdzēto pusē.

Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis Kaspars Vecozols norādīja, ka "Tet" šo cietušā statusu neatzina. Un nekādi zaudējumi nav nodarīti. Līdz ar to, pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt par vainīgiem krāpšanā.

Zelčs uzsvēra, ka kriminālprocess notiek sabiedrības interesēs šādās lietās, un nevis, ņemot vērā personas, kurai nodarīts kaitējums viedokli.

Lai gan tiesnesis piekrita prokuratūras viedoklim, ka gan valdības noteikumi, gan konkurss esot ticis pakārtots "Hannu Digital" interesēm, neesot pierādīts, ka kāds Ministru kabinetā vai Tet būtu ticis maldināts. Ir savādi dzirdēt, ka tiesa attaisno "sarunātus" konkursus. Turklāt tiesnesis nerunā par vēl vienu noziedzīga nodarījuma pazīmi – uzticības izmantošanu.

Vecozols norādīja, ka "Hannu Digital" bija milzīgas priekšrocības konkrētajā situācijā. Un, ja faktiski kāds pretendents faktiski gribēja uzvarēt konkrētajā situācijā, bija jāsadarbojās. Bet tāpēc tas automātiski nenozīmē, ka ir izdarīta krāpšana.

Zelčs uzsvēra, ka konkurss bija tikai viena no šī nodarījuma epizodēm. Tas tika izveidots, lai varētu iekļaut šai projektā HD. Un, lai iekļaujot HD šai projektā, varētu dabūt no LTC nepieciešamos līdzekļus, kuri attiecīgi daļēji tika aizskaitīti Šķēles kungam. Tāpat Zelčs uzskata, ka tas bija fiktīvs un tas ir arī pierādīts.

Pilno spriedumu tiesnesis sola 14. aprīlī. Prokurors ir pārliecināts, ka to pārsūdzēs. Sižetā redzētais eksperts Ilmārs Muuls norāda uz vēl vienu vērā ņemamu faktu – ar lielo steigu, kādā ieviesa digitālo televīziju, Latvija iekūlās problēmās.

Digitālās televīzijas standarts jau šis afēras īstenošanas laikā bija novecojis. Un dažus gadus vēlāk bija izstrādāts jauns, modernāks standarts. Tagad rezultātā visās mūsu kaimiņvalstīs var pārraidīt televīzijas programmas vairāk un lētāk. Lai arī pie mums tas notiktu, lielākajai daļai būtu jāizmet laukā savi televizori, vēsta "Nekā Personīga".