"Kas vienam ir joks, citam ir ļoti sāpīgs jautājums." Vils Smits - varmāka vai vīrieša etalons?

Jāsaprot arī - kas vienam ir joks, citam ir ļoti sāpīgs jautājums. Un šis noteikti ģimenei ir sāpīgs jautājums.

Sievietei jo īpaši - kamēr vīrietim kļūt plikpaurainam nešķiet nekas īpašs, sievietei tā ir liela traģēdija. Neviena sieviete nav par to priecīga, arī ja ārēji viņa to neizrāda - ģimene jau to jūt."

Seksologs pieļauj, ka, šādai situācijai izveidojoties citos apstākļos, piemēram, privātā ballītē, arī reakcija varētu būt bijusi pavisam cita, piemēram, tiktu atjokots atpakaļ vai vienkārši izrunāts.

"Publiskā vidē var rasties vēlme izrādīt asu reakciju. Protams, tas nav pieņemami kaut vai tāpēc, ka tas ir publisks pasākums, ko skatās daudz cilvēku, un tas visiem iesaistītajiem uzliek atbildību, bet ir jāņem vērā, ka tur tiešām darbojas vairāki faktori. Gan jautājums par to, cik lielu popularitāti no šādas rīcības var dabūt, gan apkārtējo domas - es drīzāk domāju, ka te ir runa par to, kā viņš izskatās publikas acīs.

Iespējams, vairāk aizstāvēja sevi, nevis sievieti," pieļauj seksologs.

Trauksmes sajūta, kas rada vēlmi aizstāvēties

Seksologs stāsta, ka arī aizstāvības jautājumiem apakšā slēpjas seksuālas tieksmes, tomēr apkārtējo cilvēku reakcija spēlējot lielāku lomu.

"Seksuālās tieksmes mazlietiņ tādu rīcību cilvēkam padara aktuālāku. Ja apakšā nav nekādu jūtu, reakcija varētu nebūt arī tik asa, tomēr lielāku lomu spēlē tas, ko konkrētais cilvēks domā par apkārtējo reakciju. Cilvēks sajūt spēcīgu apdraudējumu, smadzenes sagremo, kas un kā notiek, kā reaģēt. Rodas iekšējs nemiers, trauksmes sajūta, kas rada vēlmi aizstāvēties." 

Novilkt robežas

Vai agresīva aizstāvība ir akceptējama? Eksperts atbild: "Gan jā, gan nē."

"Galvenais jautājums ir - kādā sakarā šī aizstāvība notiek. Situācijas ir ļoti dažādas - ja sieviete kļuvusi par vardarbības upuri, viņai rauj somiņu ārā no rokas vai vēl kā aizvaino, protams, ir jāaizstāv! Bet vai situācijās, kur sieviete pati ir kādu aizvainojusi un saņēmusi pretreakciju, - vai tur ir jāskrien un jālien iekšā... Nu diez vai. Citreiz jau arī ir situācijas, kurās saskaramies ar tādiem infantiliem cilvēkiem, kuri nesaprot, kad runā un saka, - viņiem var paskaidrot tikai ar spēku. 

Vēl ir dzimumu vienlīdzības jautājums, uz kuru tik aktīvi mūsdienās ejam. Aizstāvība var arī norādīt uz to, ka sieviete ir vājāka un nevarīgāka.

Feministes noteikti jautās: "Kāpēc aizstāvēt? Pati tikšu galā!", lai gan skaidrs, ka vēsturiski vīrietis ir tas, kurš sargā ģimeni.

Ir normāli, ja vīrietis ir vīrišķīgs, nekā tagad tie vīrieši, kas tiek feminizēti un kļūst vājāki par sievietēm. Atkarīgs tiešām no tā, kurš ir spēcīgāks, kuram ir lielāka vara.

Patiesībā jau sievietes ļoti bieži aizstāv vīriešus - ne fiziski gan, bet viņu pieeja bieži vien izrādās efektīvāka.

Ir jau arī agresīvākas sievietes, kas grābs somiņu un sitīs pa galvu. Ir jāprot novilkt robežas, saprast, kad un kāda reakcija ir adekvāta. Pamatinstinkti ir doties kaujā, un arī šajā situācijā balvu pasniegšanas ceremonijā tas nostrādāja. Ja viņš būtu palicis smaidām, to varētu uzskatīt par bēgšanu, bet viņš izvēlējās uzkāpt uz skatuves un paust savu nostāju," skaidro Artūrs Vāvere.

"Mīlestība liks jums darīt trakas lietas."

"Mīlestība liks jums darīt trakas lietas." To savā "Oskaru" balvas pasniegšanas runā svētdienas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā teica aktieris Vils Smits.

Tomēr Indiānas Universitātes Blūmingtonas konsultāciju un izglītības psiholoģijas nodaļas profesors un vadītājs Džoels Vongs CNN stingri pauž nostāju, ka "tam nevajadzētu ietvert vardarbību".

"Kad vīrietis, kurš iemieso neveselīgas un toksiskas vīrišķības izpausmes, piemēram, vardarbību, redz, ka kādam ģimenes loceklim tiek uzbrukts, viņš to bieži uztver kā personisku uzbrukumu savam godam," sacīja Vongs.

"Ģimene, jo īpaši jūsu laulātais, tiek uzskatīta par jūsu "turpinājumu", tāpēc sievas vai bērnu aizskaršana tiek uzskatīta par draudu un apvainojumu sev. Cilvēkam ar šādu domāšanu vienīgais veids, kā saglabāt savu godu, ir reaģēt publiski. Un ja šī viņa rīcība ir pieejama apskatei, viņš ir drošs, ka cilvēki zina, ka viņa gods ir atjaunots."

Smita gadījumā viņa atbildi Roka jokam redzēja 15,3 miljoni ceremonijas skatītāju, kā arī miljoniem citu cilvēku tiešsaistē.

"Iespējams, savu lomu spēlēja arī kauns," pieļauj Vizdoms Pauels, asociēts psihiatrijas profesors. "Iespējams, ka Smits sajuta kaunu par to, ka sākotnēji pasmējās par šo joku, bet tad ieraudzīja sievas neapmierinātību."

Tiem, kas pārdzīvojuši vardarbību ģimenē, Smita retorika par "trakajām lietām, uz ko mudina mīlestība" bija pārāk pazīstama. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts "International Journal of Environmental Research and Public Health", vīrieši, kas uzvedas vardarbīgi, bieži apgalvo, ka tas notiek patiesas mīlestības vārdā.

"Cilvēkiem, kuriem raksturīga agresija, bieži ir neskaidra sajūta, ka viņi uzvedas nepieņemami. Viņiem ir jāatrod veids, kā savu rīcību attaisnot," sacīja Vongs. "Manuprāt, ir svarīgi, lai cilvēki lietas sauktu īstajos vārdos un neļautu Vilam Smitam izkļūt no situācijas, sakot, ka viss ir par mīlestību - galu galā mēs katru dienu bērniem mācām, ka mīlestībai nevajadzētu sāpināt," sacīja Vongs. 

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!