"Trīs tankisti izvaroja 16 gadus vecu meiteni." Seksuālā vardarbība Ukrainā, kopš Krievija okupēja Krimas pussalu

Turpretī vīrieškārtas upuriem bija jāpiedzīvo izvarošana ar stekiem, kastrācija, spīdzināšana vai dzimumorgānu sakropļošana.

Piemēram, 2014. gada 1. jūlijā Doneckas apgabala okupētajā daļā kaujinieku grupa arestēja kādu vietējo iedzīvotāju. Viņam tika pieprasīts atdot visus savus īpašumus grupas līderim. Ja viņš nesadarbotos, čečenu kaujinieki atvestu viņa sievu un nepilngadīgās meitas un izvarotu viņa acu priekšā. Vīrietis piekrita sadarboties.

Apsūdzēta par "spiegošanu" Ukrainas labā, tāpēc tikusi seksuāli izmantota

Natāliju 2015. gadā Ukrainas austrumu pilsētā Doneckā aizturēja Krievijas atbalstītie separātisti, kuri viņu apsūdzēja "spiegošanā" Ukrainas labā, vēsta starptautiskā raidorganizācija "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība", kas intervēja vairākus seksuālās vardarbības upurus.

Viņa tika turēta ēkā, kurā iepriekš atradās Ukrainas Drošības dienesta reģionālais štābs. Natālija sacīja, ka tikusi ieslodzīta, sista un izvarota.

"Viņi mani atveda pie viena no apsargiem. Es dusmojos un jautāju: "Kas tas ir? Vai tas ir kāds joks? Tur nav iespējams palikt,"" kādai Ukrainas nevalstiskajai organizācijai stāstīja 40 gadus vecā sieviete.

Pēc sievietes sašutuma apsargs sacīja: "Ak tev kaut kas nepatīk? Atdod viņu mūsu puišiem, un viņi viņu saplosīs." Sieviete stāstīja, ka viņa tika aizvesta uz istabu, kur visi vīrieši bija piedzērušies.

"Viņi meta man ar spilvenu, turēja manas rokas un izvaroja. Es pat neatceros viņu sejas. Atceros vienu - viņš bija bārdains, neskuvies un briesmīgi smirdēja," piebilda sieviete.

Natālija divus gadus Doneckā pavadīja gūstā. Pēc atbrīvošanas Natālija pastāstīja par piedzīvotajiem notikumiem Ukrainas varas iestādēm, kuras lietu pret Krievijas karavīriem nesāka. "Kā man paskaidroja prokurore, to nekādi nevar pierādīt," viņa stāstīja.

Natālijas stāstu dokumentēja pētnieki no Austrumukrainas Pilsonisko iniciatīvu centra. Kādā 2017. gada pētījumā, kas balstīts uz gandrīz 300 intervijām ar sievietēm un vīriešiem, organizācija sacīja, ka katrs ceturtais upuris ziņoja par seksuālas vardarbības gadījumiem, ko pastrādājuši Krievijas karavīri.

Tika izģērbta un fotografēta

"Tikai tie, kas to ir piedzīvojuši, var saprast tos, kas to ir piedzīvojuši," sacīja ukrainiete Valentīna Bučoka, kuru separātisti Doneckā sagrāba 2017. gada februārī.

Pēc Bučokas teiktā, viņa tika sagūstīta uz ielas darbadienas vidū un tika apsūdzēta par "spiegošanu" dažu ēku fotogrāfiju dēļ, kas tika atrastas viņas mobilajā telefonā.

Separātisti viņai piesprieda 17 gadu cietumsodu un vairākus mēnešus ieslodzījuma vietā, kas pirms kara bija pamesta rūpnīca, taču pēcāk tika pārveidota par mākslas galeriju. Separātisti ēku sagrāba neilgi pēc tam, kad 2014. gada maijā iebruka Doneckā.

55 gadus vecā sieviete tika atbrīvota 2017. gadā gūstekņu apmaiņas laikā starp Ukrainu un Krieviju.

"Šie cilvēki ir slimi. Izvarošana viņiem ir tikai spīdzināšanas metode. Bija viena meitene. Ar viņu darīja briesmīgas lietas - izmantoja zvēriskā veidā, kas notika ne vienu reizi vien un vairāk nekā ar vienu cilvēku.

Es tiku izģērbta un nofotografēta, tiklīdz tiku saņemta gūstā. Turpat birojā. Viņi tikai izbaudīja to, ka viņiem ir vara un viņi var darīt visu, ko vēlas ar cilvēku," viņa stāstīja.

"Es negribēju, lai kāds man pievērstu uzmanību kā sievietei"

Ukrainiete Irina Dovana raidorganizācijai arī dalījās ar savu stāstu, vēstot, ka tika ļoti traumēta ieslodzījuma laikā.

"Es nespēju izmantot kosmētiku, uzlakot nagus, uzvilkt kleitu. Es vienkārši negribēju, lai kāds man pievērstu uzmanību kā sievietei," stāstīja cietusī.

Sieviete stāsta, ka strādāja skaistumkopšanas nozarē Doneckā, kad 2014. gada augustā viņu aizturēja separātisti.

Sieviete tika piekauta, ar ieroci tika sašauta viņas auss un viņai draudēja, ka tiks izvarota. Tāpat sieviete tika pakļauta arī publiskam pazemojumam, kas tika iemūžināts fotogrāfijā, kas ieguva pasaules ievērību un, iespējams, palīdzēja viņu atbrīvot pēc piecām dienām nebrīvē.

Viņa bija piesieta pie staba Doneckas centrā, ietērpta Ukrainas karogā un spiesta turēt plakātu ar uzrakstu: "Viņa ir spiegs un bērnu slepkava."

Viņa tika pakļauta garāmgājēju vardarbībai, tostarp spērieniem, un viens no tiem tika dokumentēts fotogrāfijā, kas kļuva populāra.

Sievietes planšetdatorā bija fotogrāfijas ar 15 gadus veco meitu. Kad krievu karavīri tās apskatīja, viņi draudēja, ka sievietes meita tiks grupveidā izvarota.

Diemžēl šādu stāstu ir daudz. Ukrainas varasiestādes 2020. gadā ziņoja, ka separātistu kontrolētajos Donbasa apgabalos seksuālās vardarbības upuru skaits ir tūkstošos.

"Krievu karavīri mani izvaroja, kamēr mans dēls raudāja"

Atsaucoties uz portāla "Business Insider" publicēto informāciju, 29. martā izdevums "The Times of London" publicēja interviju ar anonīmu sievieti. Intervijā vēstīts, ka viņai ir 33 gadi un viņa dzīvoja kopā ar savu 35 gadus veco vīru un četrus gadus veco dēlu netālu no Ševčenkoves ciema pie Ukrainas galvaspilsētas Kijivas.

Sieviete izdevumam pastāstīja, ka 9. martā kopā ar vīru piegājuši pie krievu karavīru grupas ārpus savas mājas un konstatējuši, ka karavīri nogalinājuši ģimenes suni. Viņa sacīja, ka karavīri vēlāk pārmeklēja apgabalu, lai atrastu benzīnu.

Iestājoties tumsai, ģimene atkal kaut ko sadzirdējuši ārā, tāpēc vīrs devās paskatīties.

"Es dzirdēju vienu šāvienu, kā atveras vārti un pēc tam soļu troksni mājā," sieviete stāstīja "The Times of London".

Viņa sacīja, ka viens no vīriešiem bija atgriezties kopā ar savu kolēģi, kurš, šķiet, bija aptuveni 20 gadus vecs.

"Es kliedzu: "Kur ir mans vīrs?" Tad es paskatījos ārā un ieraudzīju viņu guļam zemē pie vārtiem. Jaunākais puisis pielika ieroci pie manas galvas un teica: "Es nošāvu tavu vīru, jo viņš ir nacists.""

Sieviete pastāstīja, ka lika savam četrus gadus vecajam dēlam paslēpties citā telpā. Viņa sacīja, ka abi karavīri pēc tam viņu izvaroja, kamēr viņas dēls raudāja blakus istabā.

Izdevuma intervētā sieviete sacīja, ka viņa ar dēlu galu galā aizbēga, atstājot māju, ko vīrs viņiem bija uzcēlis. Viņa sacīja, ka vēl nav pateikusi savam dēlam, ka viņa tēvs ir miris.

"Trīs tankisti izvaroja 16 gadus vecu meiteni"

Ir saņemti arī citi ziņojumi par seksuālu vardarbību un izvarošanas gadījumiem Krievijas iebrukuma laikā. Portāls "Sargs.lv" 30. martā ziņoja, ka Ukrainas Drošības dienests publiskojis pārtvertās krievu okupantu telefonsarunas, kurās kārtējo reizi tiek apstiprinātas Krievijas karavīru paveiktās zvērības Ukrainā, kanālā "Telegram" ziņoja Ukrainas drošības dienests.

"Drošības dienests noklausījies jaunas krievu okupantu telefonsarunas, atklājot jebkādu morālo normu trūkumu Krievijas armijā. Viens Krievijas iebrucējs, uzjautrinot savu sievu, stāsta, ka trīs tankisti izvarojuši 16-gadīgu meiteni. Turklāt sarunā dzirdams, ka viņa sieva ļoti smejas," teikts vēstījumā.

Kādā citā telefonsarunā dzirdams, kā krievu okupants stāsta tēvam par Vidusāzijas aitu suņa slepkavību.

"Šāda ir Krievijas armija, kas skaidru militāru uzdevumu vietā veic bezmērķīgas darbības, piemēram, veicot "denacifikāciju"," atzīmēja Ukrainas drošības dienests.

Seksuālā vardarbība kā "kara ierocis"

Seksuālā vardarbība tiek plaši izmantota kā "kara ierocis". Vēstures gaitā izvarošana ir izmantota konfliktos kā ierocis, kura mērķis ir sodīt, iebiedēt un iznīcināt veselas kopienas. Norvēģu dzimumu izpētes zinātniece Inge Skelsbaeka ir teikusi, ka

laika gaitā diskurss ir mainījies no domas, ka izvarošana ir kaut kas tāds, kas "karā neizbēgami notiek, jo vīrieši ir vīrieši", uz atzīšanu, ka "izvarošana ir skaidra stratēģija un kara noziegums, kas apdraud starptautisko mieru un drošību".

Pētījumā "Becoming Abject: Rape as a Weapon of War" izpētīts, ka gadsimtiem ilgi izvarošana ir bijusi neatņemama karadarbības sastāvdaļa. Kara ietvaros pretējās puses karavīrs uzbrūk civiliedzīvotājiem ar mērķi ieņemt teritoriju. Izvarošanas kara ietvaros galvenais mērķis ir nodarīt traumas un tādējādi iznīcināt ģimenes saites un grupu solidaritāti ienaidnieka pusē.

Izvarošana, kas organizēta stratēģisku mērķu dēļ, ietekmē ne tikai upuri, bet arī ir vērsta uz sociālo sašķeltību. Pētījums norāda, ka stratēģiska izvarošana spēj arī iznīcināt kopienas.

ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs 2021. gada ziņojumā minēja, ka seksuālai vardarbībai ir pakļauti 4,6% no Ukrainas valsts aizturētajiem cilvēkiem. Kā paši autori atzīst, šie skaitļi nav reprezentatīvi, it īpaši pēdējā iebrukuma laikā, jo cietušie baidās ziņot par noziegumu un ir grūti piekļūt ticamiem datiem.

Lai arī seksuālās vardarbības gadījumu skaits sāka nepārtraukti samazināties pēc 2015. gada, līdz ar valdības kontroles stabilizēšanos Donbasa konflikta zonā, tas nenozīmē, ka problēma ir pazudusi. Seksuālā vardarbība pret civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem turpinās līdz pat šai dienai.

Joprojām tiek ziņots par seksuālās vardarbības un izvarošanas gadījumiem Doneckas un Luhanskas "tautas republikās". Abas "republikas" veicina dzimumu stereotipus - piemēram, sievietēm jāaudzina bērni, jārūpējas par mājsaimniecību. Rezultātā upuri paši bieži tiek vainoti izvarošanas izraisīšanā, jo nepiedienīgi ģērbušās vai atradušās bārā vai kafejnīcā, nevis mājās kopā ar vecākiem vai vīru.

Visbiežāk izmeklēšana kalpo par ieganstu, lai likvidētu līderus un bruņoto grupu locekļus, kas kalpo citam politiskam vai ideoloģiskam mērķim.

KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?

Pašvaldības sociālajā dienestā vai krīzes centrā: