Kalvāns sacīja, ka bēgļu bērni skolās iejūtas ļoti labi. Ir izveidojies kontakts ar vienaudžiem, nav manīta apcelšana vai baumošana. Jaunieši labi saprotas un komunicē savā starpā.
Tomēr profesionālā līmenī skolām jāsaskaras ar diviem lieliem izaicinājumiem.
Direktors uzsvēra, ka izglītības sistēma Ukrainā ir strukturēta citādāk gan no vecuma, gan klašu skaita viedokļa. Ir manītas arī saturiskas problēmas. Kalvāns piebilda, ka ukraiņu bērni ir advancētāki.
Joprojām bažas ir arī par gala vērtējumu izlikšanu, atzina Kalvāns.
Viņš uzsvēra, ka ar problēmām saskarsimies septembrī tāpēc, ka pašlaik tiek īstenots pagaidu risinājums.
"Mums nozarē jādomā, kā vasarā nodrošināt latviešu valodas kursus, vasarai jābūt efektīvi izmantotai," sacīja direktors.
Direktors atzina, ka šobrīd atbalstu lielākoties nodrošina izglītības pārvalde vai nodaļa, tomēr lielākais atbalsts ticis skolām, kurās ir mazākumtautību izglītības programmas. Tāpat viņš piebilda, ka Rīgā aptuveni 200 bēgļu mācās latviešu plūsmas programmās.