Vācijas ārlietu ministre apliecina valsts gatavību sniegt Ukrainai drošības garantijas

Intervijā raidorganizācijai ARD Bērboka uzsvēra, ka Ukraina cīnās ne tikai par savas valsts un pilsoņu brīvību, bet arī par Eiropas brīvību.

"Tādēļ mēs skaidri noradījām, ka visās jomās, kurās varam [Ukrainu] atbalstīt, neradot šī kara pārneses risku uz citām Eiropas valstīm, mēs to atbalstām simtprocentīgi. Protams, mēs to darām attiecībā uz miera sarunām, Ukrainas nākotni. Mēs esam simtprocentīgi viņu pusē. Un, ja nepieciešamas garantijas, tad Vācija arī piedalīsies un sniegs garantijas," apliecināja ministre.

Vienlaikus viņa atzina, ka Ukrainas un Krievijas sarunas nenotiek tādā līmenī, lai varētu gaidīt pagrieziena punktu.

Bērboka arī brīdināja, ka Krievija ar garantijām domā kaut ko pavisam citu nekā Ukrainas puse.

"Krievijas prezidents iedomājas, ka var iegūt veto tiesības uz Ukrainas drošības interesēm. Tomēr par to nevar būt nekādas runas. Ukraina ir brīva valsts, un tādai tai arī jāpaliek," paziņoja Vācijas ārlietu ministre.

Jau vēstīts, ka Vācijas valdības preses pārstāvis trešdien informēja, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim apliecinājis, ka Vācija visumā ir gatava sniegt drošības garantijas Ukrainai, tomēr viņš atteicās izteikt pieņēmumus, vai tāds statuss ietvertu arī militāru komponenti.

Arī Lielbritānijas amatpersonas paudušas valsts gatavību garantēt Ukrainas drošību, lai gan izslēdz iespēju uzņemties saistības, kādas ir NATO dalībvalstīm alianses sastāvā.

Ukrainas un Krievijas delegācijas otrdien Turcijā notikušajās sarunās vienojušās jautājumu par Krimu un Donbasu izskatīt atsevišķi, bet Ukraina ir gatava piekrist ārpusbloka valsts statusam, ja tai ir stingras vairāku valstu drošības garantijas

Tas faktiski paredz, ka Ukrainas teritorijā netiks izvietotas ārvalstu militārās bāzes un militārie kontingenti. Ukraina apņemtos neiestāties nekādās militāri politiskās aliansēs. Starptautiskās militārās mācības Ukrainas teritorijā varētu rīkot tikai ar galvotājvalstu piekrišanu.

Līgumā būtu arī jāparedz efektīvs mehānisms galvotājvalstu mijiedarbībai. Faktiski tas var līdzināties NATO līguma 5. pantam - ja pret Ukrainu sākas karš, agresija vai "specoperācija", tad galvotājvalstis trīs dienas konsultējas, un pēc tam tām ir juridisks pienākums sniegt palīdzību Ukrainai.

Pēc Ukrainas delegācijas domām, par galvotājiem varētu kļūt Lielbritānija, Ķīna, ASV, Turcija, Francija, Kanāda, Itālija, Polija un Izraēla. Dažas valstis jau ir devušas iepriekšēju piekrišanu.