No bāreņa par apsūdzētu Krievijas oligarhu. Romāna Abramoviča dzīves līkloči

"Esmu pārliecināts, ka cilvēki uz mani koncentrēsies trīs vai četras dienas, bet tas pāries," teica krievu miljardieris, kad 2003. gadā viņš iegādājās Anglijas premjerlīgas futbola klubu "Chelsea". "Viņi aizmirsīs, kas es esmu, un man tas patīk."

Ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus, anonimitāte tagad ir maz iespējama. Pēc vairāku gadu garumā izteiktajām prasībām stingrāk pārbaudīt Abramoviča darījumus Lielbritānijas valdība ir iesaldējusi viņam Apvienotajā Karalistē piederošos aktīvus, tostarp viņa mājas, mākslas darbus un slaveno "Chelsea" klubu, kā arī noteikusi ceļošanas aizliegumu.

Miljardieris apsūdzēts par līdzvainīgu Putina režīma īstenotajā iebrukumā Ukrainā.

Futbola kluba īpašnieka nedienas ir sašķēlušas arī sporta līdzjutējus, no kuriem daļa priecājas par miljardiera apsūdzībām. BBC norāda, ka Abramovičs jau iepriekš dzīvē ir pārvarējis lielus pārbaudījumus, jo īpaši savā bērnībā.

No bāreņa par oligarhu

Romāns Abramovičs dzimis 1966. gadā Saratovā, Krievijas dienvidrietumos, dažus simtus kilometru no robežas ar Ukrainu. Viņa māte Irina nomira no asins saindēšanās, kad viņam bija viens gads, bet tēvs nomira divus gadus vēlāk, pēc nelaimes gadījuma ar ceļamkrānu. Pēc traģēdijām Abramoviču audzināja radinieki, pavadot laiku Komi apgabalā Krievijas ziemeļrietumos, kur naudas bija maz un valdīja bargas ziemas.

"Godīgi sakot, es nevaru savu bērnību nosaukt par sliktu," viņš savulaik sacīja intervijā laikrakstam "The Guardian".

"Bērnībā nevar salīdzināt lietas: viens ēd burkānus, otrs konfektes, abas lietas garšo labi. Bērnībā tu nespēj to atšķirt."

Young Abramovich pic.twitter.com/IRmf1wdssL

— Niccolo Luppino de Rivera Soldo (@fbfsubstack) March 21, 2022

16 gadu vecumā Abramovičs pameta skolu, sāka strādāt par mehāniķi un dienēja armijā, bet vēlāk Maskavā pārdeva plastmasas rotaļlietas. Viņš pārgāja uz smaržu un dezodorantu ražošanu, palielinot savu bagātību, jo PSRS līdera Mihaila Gorbačova vadībā radās plašākas iespējas uzņēmējiem.

"Mežonīgie Austrumi"

Padomju Savienības sabrukums un arī ar to saistītā valsts kontrole pār minerālraktuvēm pavēra vēl vairāk iespēju, un Abramoviču piemeklēja vēl viena veiksme.

1995. gadā viņš no Krievijas valdības safabricētā izsolē par aptuveni 250 miljoniem ASV dolāru pārņēma naftas kompāniju "Sibņeft". Viņš to 2005. gadā pārdeva atpakaļ valdībai par 13 miljardiem ASV dolāru.

Viņa advokāti uzskata, ka nav pamata apgalvot, ka Abramovičs noziedzīgi uzkrājis lielu bagātību. Tomēr 2012. gadā viņš Apvienotās Karalistes tiesā atzina, ka ir veicis koruptīvus maksājumus, lai palīdzētu īstenot "Sibņeft" darījumu.

90. gados viņš iesaistītājās tā dēvētajos alumīnija karos, kuros Krievijas oligarhi - tie, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma bija uzkrājuši milzīgus īpašumus un politisko varu, - cīnījās par kontroli šajā milzīgajā rūpniecības nozarē.

"Apmēram ik pēc trīs dienām kāds tika noslepkavots,"

2011. gadā teica Abramovičs, piebilstot, ka šie draudi viņa drošībai padarīja viņu par negribīgu līdzdalībnieku.

Tomēr Abramovičs vēl vairāk pierādīja savu sīkstumu, haosa apstākļos uzkrājot simtiem miljonu ASV dolāru.

Ieiešana politikā

Abramovičs kļuva par Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina sabiedroto un par spēlētāju Maskavas postpadomju politiskās skatuvē. Viņam pat kādu laiku bija dzīvoklis Kremlī.

Boriss Jeļcins 1999. gadā atkāpās no amata, un Abramovičs bija viens no tiem cilvēkiem, kas atbalstīja premjerministru un bijušo KGB spiegu Vladimiru Putinu kā Jeļcina pēcteci.

Kad Putins prezidenta krēslā nostiprinājās, viņš centās nostiprināt savu varu arī pār oligarhiem. Daži no viņiem nonāca cietumā, bet citi tika pat izsūtīti, ja neizrādīja viņam lojalitāti.

Abramoviču nepiemeklēja neviens no šiem likteņiem. 2000. gadā viņš tika ievēlēts par gubernatoru nabadzīgajā Čukotkas reģionā Krievijas ziemeļaustrumu galā. Viņš kļuva populārs, kad sāka ieguldīt savu naudu sociālajos pakalpojumos, bet 2008. gadā atkāpās no amata.

Visu šo laiku viņš turpināja īstenot savas biznesa intereses, uzpērkot bagātības atribūtus - gleznas, mājas, automašīnas.

Spožums un posts Londonā

2003. gadā Abramovičs kļuva slavens visā futbola pasaulē, kad viņš iegādājās slaveno Londonas futbola klubu "Chelsea", to iegādājoties par 140 miljoniem mārciņu. Daudzi to uzskatīja par neparastu soli no cilvēka, kuru mēdza raksturot par klusu un kautrīgu.

"Visa mana dzīves filozofija ir piesaistīt profesionālas komandas," miljardieris teica laikrakstam "Financial Times". "Čukotkā man ir profesionālas komandas, un es to darīšu arī šeit."

Portugāļu trenera Žuzē Mourinju un citu vadībā Abramoviča bagātības palīdzēja "Chelsea" izcīnīt piecas Premjerlīgas, divas UEFA Čempionu līgas godalgas un piecus FA kausus.

Krievijas oligarha nauda pēdējos gados ir "pārpludinājusi" Londonu. Tiek uzskatīts, ka Abramoviča īpašumu portfelī ir 15 guļamistabu savrupmāja Kensingtonas pils dārzos Londonas rietumos, kuras vērtība pārsniedz 150 miljonus mārciņu, dzīvoklis Čelsijā, rančo Kolorādo un brīvdienu māja Franču Rivjērā.

Viņam pieder jahtas "Solaris" un "Eclipse", kas ir vienas no pasaulē lielākajām jahtām. Abramovičam, kurš ir trīs reizes šķīries, pieder arī personīgā lidmašīna.

Apsūdzības

2006. gadā laikrakstam "Guardian" uz jautājumu, ko cilvēkam var dot nauda, viņš atbildēja:

"Par naudu nevar nopirkt laimi. Zināmu neatkarību, jā."

Krievijas oligarham ir ļoti daudz naudas. Finanšu mediju gigants "Bloomberg" lēš, ka Abramoviča bagātība ir 13,7 miljardi ASV dolāru, kas viņu ierindo 128. vietā starp pasaules bagātākajiem cilvēkiem. Cits medijs, "Forbes", to vērtē 12,3 miljardu ASV dolāru apmērā, ierindojot miljardieri 142. vietā.

Tomēr nopietni tiek apšaubīta viņa neatkarības pakāpe no Putina.

Pagājušajā gadā Abramovičs iesūdzēja tiesā izdevniecību "HarperCollins" par apmelošanu saistībā ar Ketrinas Beltones grāmatu "Putina cilvēki", kurā apgalvots, ka Krievijas diktators esot licis viņam iegādāties "Chelsea" klubu.

Abas puses panāca ārpustiesas izlīgumu, izdevējam piekrītot sniegt dažus paskaidrojumus.

Abramoviča un Putina saistību dēļ viņu turpināja apsūdzēt, taču ar jaunu sparu tas sāka notikt, kad Krievijas noziedzīgā režīma spēki februārī iebruka Ukrainā.

Kad tika paziņots par Abramoviča un vēl sešu oligarhu aktīvu iesaldēšanu Apvienotajā Karalistē, ārlietu ministre Liza Trasa teica:

"Šie oligarhi ļāva darīt Vladimiram Putinam to, ko viņš dara. Uz viņa rokām ir Ukrainas tautas asinis."

Abramovičs paziņoja par "Chelsea" kluba pārdošanu astoņas dienas pirms sankciju piemērošanas. Daži līdzjutēji turpināja skandēt Abramoviča vārdu, bet daudzi politiķi aicina ne tikai iesaldēt, bet arī konfiscēt viņa aktīvus.

"Es ceru, ka man būs iespēja pēdējo reizi apmeklēt "Stamford Bridge" stadionu, lai atvadītos no jums visiem klātienē," Abramoviča teica "Chelsea" atbalstītājiem. Taču miljardiera atgriešanās vēl kādu laiku ir maz ticama.

28. martā izdevums "Wall Street Journal" (WSJ), atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka Abramovičam, kurš no Krievijas puses piedalījies sarunās par uguns pārtraukšanu, un sarunvedējiem no Ukrainas puses pēc tikšanās Kijivā šomēnes novēroti saindēšanās simptomi.

WSJ korespondenti Jaroslavs Trofimovs un Makss Kolčesters raksta, ka Abramovičam un diviem Ukrainas delegācijas dalībniekiem novērots acu apsārtums, pastāvīga un sāpīga asarošana, kā arī sejas un roku ādas lobīšanās. Starp sarunu dalībniekiem no Ukrainas puses, kuriem parādījušies šādi simptomi, bijis arī Krimas tatāru deputāts Rustems Umerovs. Viņu stāvoklis vēlāk uzlabojās, dzīvībai draudu nav. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis paziņojis, ka viņam nav zināms par šādu incidentu.

No raksta izriet, ka Abramovičs pēc kara sākuma apmeklējis ne tikai Kijivu, bet arī Ļvivu, kā arī ticies personīgi ar Zelenski.