Tā kā Krievijas sāktais karš Ukrainā kļūs arvien postošāks, ir pastiprinājušās spekulācijas, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums sākt karu varētu izrādīties viņa sagrāve. Cilvēktiesību aktīvists Vladimirs Osečkins izpētīja, ka Krievijas spēka struktūru grupējumi meklē iespējas gāzt Putinu. Arī citi pētnieki un eksperti ir secinājuši, ka neapmierinātība ar kara izmaksām un ekonomiskām sankcijām var izraisīt viņa režīma sabrukumu. Vai pastāv iespēja, ka kara noziedznieks Putins varētu tikt gāzts no amata? "Apollo" apkopoja pieejamo informāciju un izvaicāja politikas zinātnes doktoru Mārtiņu Hiršu.
Scenāriji, kā tiek gāzti autoritāri līderi
Viens no labākajiem pētījumiem par to, kā autoritāri līderi tiek gāzti no amata, ir pētnieču Andreas Kendalas Teilores un Ērikas Frantsas izstrādātais materiāls. Autores norāda uz diviem iespējamiem scenārijiem - militāru apvērsumu vai tautas sacelšanos.
Aukstā kara laikā apvērsumi bija visizplatītākais veids, kā diktatorus gāzt no amata. Taču kopš 90. gadiem ir notikušas izmaiņas autoritāru līderu gāšanas veidos. Apvērsumu skaits ir samazinājies, savukārt tautas sacelšanās, piemēram, demonstrāciju, protestu un militāru konfliktu revolucionārs vilnis "Arābu pavasaris" un "Krāsu revolūcija", pieaug.
Ziņu medijs "Vox" vēsta - neskatoties uz spekulācijām par Putina varas zaudēšanu, neviens no šiem scenārijiem nešķiet īpaši iespējams - pat pēc postošā kara Ukrainā. Lielā mērā tāpēc, ka Putins ir spējis nodrošināt palikšanu amatā.
Pēdējo divdesmit gadu laikā Krievijas līderis un viņa sabiedrotie ir strukturējuši gandrīz visus Krievijas valsts pamatelementus, lai ierobežotu draudus viņa režīmam. Putins ir arestējis vai nogalinājis vadošos disidentus, piemēram, opozicionāru Alekseju Navaļniju, un izraisījis bailes plašākā sabiedrībā.