Pavasarī no ziemas miega mostas vieni no iespaidīgākajiem savvaļas sugu pārstāvjiem - brūnie lāči, kas visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir aizsargājami dzīvnieki. Lai gan pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušās ziņas mudina domāt, ka lāču skaita pieauguma dēļ cilvēkam mežā doties ir bīstami, tā nav tiesa, jo lāči, tāpat kā citi savvaļas dzīvnieki, izvairās no tikšanās ar savu lielāko apdraudējumu - cilvēku, uzstāj Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Lācis vēsturiski ir bijis un joprojām ir Latvijas dabas sastāvdaļa. Bīstams tas kļūst tikai cilvēku izprovocēts - ja tam cilvēks tuvosies mazuļu laikā, iztraucēs pie migas vai barošanās laikā, ja neapdomīgi piebaros vai pieradinās pie cilvēka klātbūtnes, norāda DAP.
Pagājušā gada rudenī informējot sabiedrību par diviem brūnajiem lāčiem Vidzemē, DAP vairākkārt uzsvēra, ka konkrētajiem īpatņiem bija savvaļas lāčiem netipiska jeb neadekvāta uzvedība. Proti, ja lācis tiek patvaļīgi uzaudzināts kādā viensētā un pēcāk palaists savvaļā, tam vairs nepiemīt sugai raksturīgā uzvedība - uzmanība un izvairīšanās no cilvēka.
Cilvēka izauklēti lāči cilvēka māju pagalmus un pašus cilvēkus uztvers kā barotājus, tāpēc apzināti tuvosies gan cilvēkiem, gan viensētām, neapzināti apdraudot cilvēku, kurš šādai tikšanās reizei nav gatavs. Savukārt normāli savvaļā auguši lāči bīstas cilvēka un cilvēka sētā retumis ieklīst vien nakts aizsegā.