Levits un Slovākijas prezidente vienisprātis par nepieciešamību saukt Krieviju pie atbildības par kara noziegumiem

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra pārstāve Elīna Kresa, valsts pirmā amatpersona pirmdien uzturas oficiālā vizītē Slovākijā, lai ar Slovākijas prezidenti, premjeru un parlamenta priekšsēdētāju pārrunātu aktuālo ģeopolitisko situāciju, NATO un Eiropas Savienības (ES) darbību, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un kara radīto humāno problēmu risināšanu.

Levits un Čaputova tikšanās laikā līdztekus ģeopolitikas un reģiona drošības jautājumiem pārrunāja Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās humānās problēmas un Eiropas valstu atbalstu Ukrainas bēgļiem.

Valsts prezidents izteica atzinību Slovākijai par ātro ES humānās un civilās aizsardzības koordināciju šajā jautājumā. Levits arī informēja par Latvijas valsts un visas sabiedrības lielo atbalstu Ukrainai, par valsts un pašvaldību sniegto atbalstu kara bēgļiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāta aktuālā drošības situācija NATO Austrumu flangā un flanga stiprināšana kopā ar NATO dalībvalstu sabiedrotajiem. Levits atzīmēja, ka NATO Austrumu flanga valstu stiprināšanā Latvija un Slovākija ir vienotas. Papildu četru kaujas grupu izvietošana Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā un Ungārijā, par ko tika lemts NATO valstu un valdību vadītāju ārkārtas samitā Briselē, ir spēcīgs signāls Maskavai, atzina prezidents.

Valsts prezidents pateicās Slovākijai par dalību NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā. Viņš norādīja, ka 150 karavīri no Slovākijas veido vienu no lielākajiem NATO dalībvalstu kontingentiem Latvijā. Pēc prezidenta paustā, tas ir Slovākijas pienesums Latvijas un Baltijas reģiona, kā arī visu NATO valstu aizsardzībai, kas šajā situācijā ir svarīgāk nekā jebkad.

Savukārt, apspriežoties par nesen apstiprināto ES stratēģisko kompasu - vērienīgu ES rīcības plānu ar mērķi stiprināt ES drošības un aizsardzības politiku laikposmā līdz 2030.gadam -, abi prezidenti bija vienisprātis, ka koordinēta ES un NATO darbība stiprinās visas Eiropas drošību.

Levits un Čaputova stingri uzsvēra, ka Krievija ir jāsauc pie atbildības starptautiskajās tiesu instancēs par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Tāpat arī Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīms Baltkrievijā ir jāsauc pie atbildības un jāpiemēro stingras tālākās ES sankcijas.

Sarunā tika akcentēta neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu loma un cīņa ar dezinformāciju, atzīmējot, ka jāturpina cīņa pret Kremļa propagandu, kas attaisno vai izplata melus par Krievijas karu Ukrainā. Levits norādīja, ka demokrātiskas valstis nav bezpalīdzības. Viņš uzsvēra, ja kāds uzbrūk demokrātiskai valstij un tās sabiedriskajai domai, tai ir jābūt spējīgai sevi aizsargāt. Prezidents norādīja, lai sabiedriskā doma būtu brīva, ir jācīnās ar dezinformāciju. Levits vērsa uzmanību uz to, ka Latvija šajā ziņā ir spērusi zināmus soļus.

Abi prezidenti apspriedās par ES kopīgo darbu pie enerģētiskās neatkarības nodrošināšanas.

Prezidenti pārrunāja arī šī gada jūnijā Rīgā gaidāmo Trīs jūru iniciatīvas samitu un Biznesa forumu.