Pabriks: Krievija jāsoda par nežēlīgo karu Ukrainā un spiediens uz agresoru nedrīkst samazināties

Pabriks tikšanās laikā ar Kanādas vicepremjeri pārrunāja ģeopolitisko situāciju. Puses paudušas vienotu izpratni par dažāda veida palīdzības un atbalsta sniegšanas nepieciešamību Ukrainai saistībā ar Krievijas uzsākto neattaisnojamo karu, kas ilgst jau mēnesi.

"Ukraina ir pelnījusi Eiropas Savienības dalībvalsts statusu. Pašlaik tā izcīna karu par savu valsti, par demokrātiju, par brīvību un par visas Eiropas drošību. Ukrainas tauta to visu šobrīd izcīna ar savām asinīm. Demokrātiskās pasaules pienākums ir atbalstīt Ukrainu ar ieročiem un finansēm valsts funkcionēšanas nodrošināšanai un tās atjaunošanai. Krievija ir jāsoda par nežēlīgo karu Ukrainā, un spiediens uz šo agresorvalsti nedrīkst samazināties. Ukrainai ar mūsu atbalstu šis karš ir jāuzvar," norāda Pabriks.

Tāpat aizsardzības ministrs uzsvēra, ka paralēli ir jāturpina investēt gan savā aizsardzībā, gan kolektīvās drošības stiprināšanā, īpaši NATO Austrumu flangā, Baltijas valstīs.

Jau ziņots, ka Pabriks šobrīd uzturas darba vizītē Kanādā, kur galvenie darba kārtības jautājumi ir par ģeopolitisko situāciju saistībā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā, nepieciešamā atbalsta sniegšanu Ukrainai un NATO klātbūtnes paplašināšanas nepieciešamību Baltijā.

Tāpat trešdien Pabriks darba vizītes laikā Kanādā tikās ar Kanādas parlamenta deputātiem, lai apspriestu ģeopolitiskos izaicinājumus, kas saistīti ar Krievijas karu Ukrainā, un sadarbību drošības situācijas stiprināšanā.

Tikšanās laikā aizsardzības ministrs arī atzina, ka Kanādai ir potenciāls Eiropas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā no Krievijas un uzsvēra, ka ir jāizmanto visas iespējas īstenot Eiropas "deputinizāciju".

Tāpat, tiekoties ar Kanādas parlamenta deputātiem, Pabriks norādīja, ka Kanādas līderībai ir izšķiroša loma Baltijas reģiona drošībā un aicināja kopīgi strādāt pie tā, lai palielinātu sabiedroto klātbūtni Latvijā.

Latvijā ir izvietota viena no četrām NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālajām kaujas grupām, ko vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no 10 valstīm - Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Februāra nogalē Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņoja, ka Kanāda ir pieņēmusi lēmumu sniegt papildu militāro atbalstu Latvijai, nosūtot uz Latviju Kanādas bruņoto spēku artilērijas vienību, kas jau pakāpeniski ir sākusi pievienoties NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai.

Plānots, ka tuvāko nedēļu laikā Latvijā papildus ieradīsies kopumā ap 130 Kanādas bruņoto spēku karavīri, palielinot Kanādas kontingentu līdz aptuveni 660 karavīriem. Tāpat Kanāda uz Latviju nosūtīs arī papildu militāro tehniku, kas būs izvietota Ādažu bāzē.