Rinkēvičs: Domāju, ka problēmas, kas raisa karstas diskusijas, var atrisināt mierīgā ceļā

Politiķis pieļāva, ka jēdziens "sabiedrības integrācija", kam "patērēti vārdu plūdi, konferences un finanšu resursi", ir morāli novecojis. Turklāt tam vairs neuzticas ne latviski runājošie, nedz arī krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji. Ministra ieskatā, šī pieeja, kas pirms vairākiem gadu desmitiem ir devusi pozitīvu pienesumu, ir sevi izsmēlusi.

Rinkēvičs norādīja, ka karš Ukrainā, Krievijas agresija pret savu kaimiņvalsti, kā arī Covid-19 pandēmijas laikā izkristalizējušās problēmas, kas nav saistītas tikai ar veselības sistēmu, liek domāt par to, ka šī ir iespēja mēģināt veidot zināmu uzrāvienu sabiedrības iekšējās attiecībās.

"Es to dēvēju par politiskās nācijas koncepciju, bet to var nosaukt arī citādāk. Lai arī cik atšķirīgi mums būtu viedokļi simts un vienā jautājumā, tomēr ir lietas, kas mūs visus vieno. Manas sarunas ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās liecina par to, ka neviens, lai arī ko viņš domātu par valsts vadību vai Krievijas rīcību, nevēlas, lai Latvija nonāktu tādā pašā situācijā kā Ukraina," sacīja ārlietu ministrs.

Viņa ieskatā, raugoties no tāda viedokļa, cilvēki varētu apvienoties ap valsts neatkarības, drošības un miera ideju. Tāpat ministrs domā, ka Satversme un kopīgās vērtības var kalpot par pamatu, lai vēlreiz mēģinātu saņemties un pārvarēt zināmas pretišķības.

"Līdzīgi kā Ukrainā, kur pirms vairākiem gadiem aina bija mazliet citādāka, nekā tā ir tagad. Valsts neatkarības, drošības un miera ideja ir tā, kas vieno. Uz tā bāzes varētu mēģināt veidot arī citādāku izpratni, neatkarīgi no tā, kādā valodā cilvēks runā, ka Latvijas valsts ir būtiska," domā Rinkēvičs.

Pēc ministra paustā, zināms pavērsiens varētu būt arī tas, ka aktīvi tiek ierobežoti Krievijas propagandas kanāli gan televīzijā, gan internetā. Tāpēc ir būtiski radīt objektīvas informācijas plūsmu visai Latvijas sabiedrībai. Rinkēvičs norādīja, ka vienīgais stingrais kritērijs, vai cilvēks pieder šai politiskajai nācijai, ir attieksme pret valsti, izslēdzot jebkādu dubulto lojalitāti kādai citai valstij, jo sevišķi tādai, kas ir agresīva.

"Domāju, ka problēmas, kas raisa karstas diskusijas, var atrisināt mierīgā ceļā. No tādas puses skatoties, to nevar izdarīt vienā, ne divās dienās ar dekrētiem, ne ar rīcībpolitikām, nedz arī ar pārgudrām pamatnostādnēm. Jāmēģina ap drošības un miera, kā arī valsts ideju apvienot visus, redzot, kādas sekas patlaban ir Krievijas agresīvajai rīcībai," teica ārlietu ministrs.

Tomēr, Rinkēviča ieskatā, ir arī būtiski ievērot noteiktas līnijas, piemēram, Krievijas agresijas pret Ukrainu atzīšana vai atbalstīšana, vai lojalitāte citai valstij, kas nozīmē arī piederību šai valstij. Ja sabiedrība ir gatava iet tajā virzienā, kur tiek sekmēta izpratne par kopīgo, veidojot gan informācijas telpu, gan politisku dialogu, tā ir iespēja, tomēr cits jautājums, vai mēs visi kopā esam gatavi šo iespēju izmantot.

Jautāts, ko ministrs no savas puses var darīt, lai šo jautājumu aktualizētu, Rinkēvičs atzīmēja, ka šīs diskusijas varētu notikt vēlēšanu kampaņā, kad politiskās partijas liks galdā savus piedāvājumus ne tikai sociālekonomiskajā un politiskajā jomā. Ārlietu ministrs norādīja, ka situācija, kāda kara ietekmē veidojas Eiropā, tostarp Latvijā, ietekmēs vēlēšanu kampaņu saturu, tomēr politiskajām partijām ir iespējas veidot arī plašākas programmas.

"Viena iespēja ir veidot diskusiju - bez apvainojumiem un lozungiem, kādu mēs vēlamies redzēt mūsu pašu valsti gan raugoties no politiskā piedāvājuma, gan no diskusijām starp dažādiem cilvēkiem, ieskaitot akadēmiķus. Mani vismazāk iepriecinātu, ja būtu mēģinājums šo ideju birokratizēt, proti, uzrakstīt trīs pamatnostādnes, septiņas koncepcijas un paprasīt tam visu lielu naudu, lai atstātu to tikai uz papīra. Tā tas nevar būt. Tam ir nepieciešams dzīvs dialogs," sacīja Rinkēvičs.

Viņš pauda gandarījumu, ka šajā nevieglajā laikā ir krituši vairāki stereotipi. Viens no tiem bija, ka latvieši kaut kādā veidā ir lieli ksenofobi un Latvija ir ksenofobu nācija, kas nekad nevienu nepieņems, tomēr fakti liecina pretējo, skatoties, kā Latvijas iedzīvotāji atbalsta ukraiņu bēgļus. Ārlietu ministra ieskatā, tas ir fantastisks stāsts par spēju palīdzēt.

Tāpat ministrs vērsa uzmanību uz plašāku diskusiju, ko darīt ar informācijas un propagandas iespaidu. Liela daļa cilvēku, kas dzīvojuši Krievijas informatīvajā telpā, ir apjukuši, un tā ir iespēja viņus uzrunāt un strādāt, bet tas nav iespējams ar visiem, piemēram, tiem, kas ir gatavi raut nost Ukrainas karogus, vai zīmēt burtu "Z", vai citādāk ālēties.

"Tur runa ir īsa. Tas ir darbs policijai un tiesībsargājošajām iestādēm. Bet ar tiem, kas ir gatavi strādāt, protams, negaidīsim to, ka viņi metīsies uzreiz atbalstīt Ukrainu. Tomēr tie, kas ir gatavi ieklausīties un runāt, iespējams, pamazām sāktu pārvērtēt savu nostāju tās informācijas iespaidā, kas saņemta gan propagandas dēļ, gan arī citu iemeslu ietekmē. Tā ir iespēja," uzsvēra ministrs.