Pilnībā pārtraucot Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļa kravu tranzītu, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai no valsts budžeta gadā būs nepieciešami 50-60 miljoni eiro, trešdien, 23. martā, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā teica Satiksmes ministrijas (SM) Transporta loģistikas nodaļas vadītājs un VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes loceklis Andris Maldups.
Pārtraucot austrumu virziena kravu plūsmas, kravu pārvadājumi pa LDz infrastruktūru samazinātos par 82%
Viņš stāstīja, ka, pilnībā pārtraucot austrumu virziena kravu plūsmas, kravu pārvadājumi pa LDz infrastruktūru samazinātos par 82%. Tādējādi būtiski saruktu ieņēmumi no infrastruktūras lietošanas un attiecīgi ietekme uz valsts budžetu palielinātos par 50-60 miljoniem eiro.
Tāpat Maldups minēja, ka LDz attiecīgi rastos nepieciešamība agrāk saņemt Daudzgadu līguma ietvaros paredzēto finanšu līdzsvaru un lielākos apmēros, kā arī būtu jāvērtē LDz meitassabiedrību SIA "LDz loģistika", SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz Cargo" turpmākais darbības veids un apmērs.
Maldups arī stāstīja, ka pašreizējā līmeņa sankciju ietekmē ir pārtraukta vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem, tostarp starptautisko vilcienu, refrižeratoru un lokomotīvju apkalpes locekļiem. Tāpat ir kavēta vai ierobežota LDz spēja norēķināties ar sadarbības partneriem Krievijā un Baltkrievijā.
Marta vidū satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) stāstīja, ka LDz vadībai ir uzdots mēneša laikā izstrādāt iespējamos scenārijus saistībā ar Krievijai jau noteiktajām un vēl iespējamām sankcijām, un atbilstoši tiem arī nepieciešamos atbalsta pasākumus vienā vai otrā gadījumā.
Viņš arī uzsvēra, ka SM pamata uzstādījums ir, ka dzelzceļa infrastruktūra ir jāsaglabā visā tās apjomā, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus un kravu pārvadājumus gan iekšzemē, gan starp Baltijas valstīm.
"Tad, kad mums pašiem būs skaidri attīstības scenāriji, būs jārunā ar kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, kā pašreiz nosacīti no Eiropas Savienības (ES) nodalīto dzelzceļa sistēmu visiem trijiem kopīgi uzturēt nākotnē," intervijā teica Linkaits.
Jautāts, vai ir indikācijas, ko varētu darīt, jo līdz šim kravu plūsma starp Baltijas valstīm nekāda lielā nav bijusi, ministrs atbildēja, ka šobrīd mainās pilnīgi visas loģistikas ķēdes visām iespējamām precēm, tostarp arī naftas produktiem, gāzei, metāliem, graudiem utt., līdz ar to šobrīd neviens nevar pateikt, kāda būs kravu kustība. Viņš uzsvēra, ka tādēļ ir jābūt kopīgam triju valstu konceptam, ko darīt ar 1520 milimetru platuma sliedēm situācijā, ja tās ir atslēgtas no Krievijas un Baltkrievijas.