Kariņš: Eiropas līmenī sankcijas varētu vērst pret Krievijas naftu, nevis dabasgāzi

Viņš skaidroja, ka situācija ir ļoti mainīga - ja 24. februāra vakarā, kad Krievija sāka uzbrukumu Ukrainai, starp Eiropas līderiem notika diskusijas par to, vai nepieciešams noteikt sankcijas pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, tad pāris dienas vēlāk Vācija jau piegādāja ieročus Ukrainai un apņēmās palielināt aizsardzības budžetu.

"Šī ir ļoti dinamiska situācija, mēs tikpat labi varētu piektdien vai ceturtdien par to vienoties. Es šobrīd nesaredzu [embargo dabasgāzei], drīzāk varētu vienoties par naftas embargo, kur mums ir pilnīgi cita situācija," pauda premjers.

Tāpat Kariņš atzina, ka energoresursu cenas neizbēgami pieaugs, tomēr tajā pašā laikā ir jāatceras, ka Latvija šajā situācijā nebūs viena, jo cenas pieaugs visā Eiropā.

Valdības vadītājs arī atzīmēja, ja Eiropa nenoteikts embargo Krievijas gāzei, Latvija, visticamāk, turpinās to iegādes no šīs valsts. "Es gribētu, lai vispār nav šīs Krievijas gāzes, lai mēs tur nesūtam vairs naudu, bet, protams, mums ir vajadzīgi energoresursi. Gadījumā, ja visa Eiropa vienotos par embargo, mēs, protams, ietu tam līdzi," sacīja Ministru prezidents.

Vienlaikus Kariņš arī uzsvēra, ka īstermiņā Latvijai enerģētikā problēmas nedraud, jo Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekams gāzes daudzums, tostarp ir jau sākta gāzes iesūknēšana nākamajai sezonai.