Čornobiļas AES apkaimē izcēlušies vairāki ugunsgrēki

Kopumā fiksēti septiņi ugunsgrēki vairāk nekā divu kvadrātkilometru platībā, paziņojusi Augstākā rada. Kopš 24.februārī Krievijas sāktā kara pirmajām dienām Čornobiļas AES teritorija, kur 1986.gadā notika pasaules vēsturē lielākā kodolkatastrofa, atrodas Krievijas karaspēka kontrolē.

Ukrainas parlamenta paziņojumā pieļauts, ka ugunsgrēki radušies Krievijas karaspēka agresijas - apšaudes vai ļaunprātīgas dedzināšanas - rezultātā.

Arī pirms kara Čornobiļas AES apkaimē bija vērojami mežu un savvaļas ugunsgrēki. Plašākie ugunsgrēki bija 2020.gada pavasarī, kad dūmi no tiem ietina smogā galvaspilsētu Kijivu.

Čornobiļas atomelektrostacija (AES) bija viens no pirmajiem objektiem, ko Putina noziedzīgā režīma militārpersonas ieņēma Ukrainā. Vairāk nekā 100 AES darbinieki kopš 24. februāra ir iestrēguši darbavietā bez iespējām izkļūt vai nodot maiņu citiem kolēģiem.

Kodolreaktora darbinieki sākuši nervozēt vēl 2022. gada februārī, kad pamanījuši krievu karaspēku pie Baltkrievijas robežas.

23. februārī AES naktsmaiņa nolēma palikt 12 stundu maiņā un neatgriezties ar vilcienu Slavutičā.

24. februāra naktī maiņas vecākajam Valentīnam Geiko piezvanīja no kaimiņu pilsētas Pripjatas un pavēstīja, ka slēgtajā zonā starp Ukrainas robežsargiem un Krievijas karaspēku sākusies apšaude.

Pulksten 5.55 pienākusi ziņa par steidzamu vietējo iedzīvotāju evakuāciju. Tobrīd AES darbinieki sprieduši, vai viņiem būtu jāpamet savas darba vietas.

"Viss notika ļoti pēkšņi, gluži kā Otrā pasaules kara sākumā. Nebija skaidrs, ko darīt. Mums nebija protokola kara gadījumam," stāstījis Geiko.

Foto: TVNET reportāža no Černobiļas

9. martā Čornobiļas AES palika bez elektroapgādes, bet 13. martā to tomēr izdevās atjaunot.

Ukrainas prezidenta kanceleja arī pauda bažas, ka Krievijas puse var izraisīt provokācijas AES.

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra bažījās par sagūstīto Černobiļas AES darbinieku veselību, taču par jaunas avārijas iespējamību ziņots netika. Aģentūru vairāk satrauc situācija Zaporižjas atomelektrostacijā, ko arī sagūstīja Krievijas karaspēks.

Tur 4. marta naktī pēc apšaudes izcēlās ugunsgrēks. Abas puses viena otru apsūdzēja provokācijā. Ugunsgrēka rezultātā cilvēki nav cietuši, bet radiācijas līmenis saglabājās normāls.