Partiju reitingi: Pirms kara sākuma Latvijā vislielākās izmaiņas piedzīvo Šlesera partija

Februārī partiju reitingu līderes joprojām ir "Saskaņa" un "Jaunā Vienotība" (JV). "Saskaņas" reitings ir samazinājies no 10,6% janvārī līdz 10,1% februārī, savukārt JV - pieaudzis no 7,5% līdz 8,2%.

Atbalsts Nacionālajai apvienībai (NA) ir pieaudzis no 5,9% janvārī līdz 7% februārī, savukārt ZZS februārī no otrās vietas noslīdējusi uz ceturto ar 6,9% - janvārī bija 8,2%.

LPV reitings ir audzis no 2,7% līdz 4,3%, un tas partijai ir labākais rezultāts līdz šim. No tās nedaudz atpaliek "Attīstībai/Par!" (AP), kuras reitings samazinājies no 4,6% līdz 4,2%, un "Progresīvie" - audzis no 3,3% līdz 3,9%, bet 3,1% iedzīvotāju atbalstījuši Jauno konservatīvo partiju (tagad "Konservatīvie").

Latvijas Krievu savienības (LKS) reitings samazinājies no 2,9% janvārī līdz 2,4% februārī, Latvijas Reģionu apvienības (LRA) - samazinājies no 2,6% līdz 2,3%.

Savukārt nedaudz virs diviem procentiem jeb 2,2% atbalsts bijis partijai "Katram un katrai", bet viena procenta slieksni pārsniegusi arī partija "Republika", sasniedzot 1,3%.

SKDS aptauja ir veikta neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, un tas SKDS vadītāja Arņa Kaktiņa ieskatā var mainīt vairāku partiju rezultātu.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar citām aptaujām šobrīd visdrīzāk diezgan liela daļa krievvalodīgo ir pārdomu procesā, neziņā, apjukumā, mēģina saprast, kas notiek, par jaunu pārformulē savus viedokļus. Attiecīgi tas var atstāt iespaidu uz to partiju popularitāti, kuras lielā mērā balstījās uz krievvalodīgo balsīm.

No aptaujātajiem 1815 respondentiem 24% atbildēja, ka nezina, par ko balsot, savukārt 17,8% teica, ka vēlēšanās nepiedalīsies.