Pilnīgi droši bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits ir lielāks nekā to uzrāda ANO dati," piebilda Graube.
Arī bijušais Latvijas Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs teica, ka reālos armiju zaudējumus ir ļoti grūti noteikti.
Rajevam nav zināms, pēc kādas metodoloģijas vadās Ukrainas puse, bet kara laikā zaudējumu noteikšanas metodes ir dažādas. "Piemēram, vienu pretinieka vienību apšauda trīs mūsējās vienības, attiecīgi var gadīties, ka katra uzskata, ka tā ir trāpījusi un iznīcinājusi tanku. Kamēr nav gūts precīzāks apstiprinājums, visas trīs vienības noziņo par tanka iznīcināšanu, līdz ar to pretinieku zaudējumos tiek ieskaitīti trīs tanki," kā piemēru minēja Rajevs.
Arī Rajevs lēsa, ka reālos pušu zaudējumus varēs uzzināt tikai pēc kara beigām. "Piemēram, vakar Ukrainas puse paziņoja, ka ukraiņi likvidējuši sešus Krievijas ģenerāļus, taču dokumentāli pierādīts, ka krituši divi. Visdrīzāk, pārējie arī nogalināti, taču dokumentālu apstiprinājumu tam vēl nav, tāpēc ir vajadzīgs laiks, lai gūtu apstiprinājumus," sprieda bijušais militārists.
"Kara laikā pārpratumi rodas katru dienu un katru brīdi.
Ukraiņiem turklāt ir publiski jārāda, ka viņu armija cīnās, un, kā mēs redzam, tad tā tiešām ļoti labi cīnās un labāk nekā lielākā daļa no viņiem gaidīja," piebilda Rajevs.
Rajevs, savulaik piedaloties operācijās un saņemot ziņojumu par kādu notikumu, vienmēr aicinājis sagaidīt vēl vienu ziņojumu, kurā informācija tikusi precizēta. "Principā trešajā vai pat ceturtajā ziņojumā mēs sākam loģiski saprast, kas tad reāli noticis," piebilda eksperts.