IT eksperts: Ukraina uzvar informācijas karā pret Krieviju, aktīvi izmantojot sociālos medijus

Viņš norāda, ka ukraiņi aktīvi izmanto sociālos medijus, lai parādītu ukraiņus kā spēcīgu nāciju, kas veiksmīgi cīnās pretī Krievijas militārajiem uzbrukumiem. Ukraiņi sociālajos medijos izceļ tieši informāciju, kas ir saistīta ar krievu karavīru sakāvi un mazāk fokusējas uz informāciju par pašmāju karavīru zaudējumiem, kā arī ukraiņi aktīvi sociālajos medijos pieprasa lielāku atbalstu no NATO.

Eksperts arī uzsver, ka liela daļa no Ukrainas uzvaras informācijas karā ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aktīva iesaiste sociālajos medijos.

Savukārt Krievijas pārstāvji esot pieļāvuši salīdzinoši lielu kļūdu, kas ietekmē valsts spēju kontrolēt informatīvo telpu - viņi uzskatīja, ka Ukrainas tauta dzīvo Krievijas informatīvajā laukā. Kā skaidro Solovjovs, Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenšas ar tādiem pašiem mediju paņēmieniem, kādi tiek izmantoti, manipulējot ar Krievijas iedzīvotājiem, manipulēt ar Ukrainas tautu. Tomēr šie mehānismi nestrādājot pret Ukrainu.

Tieši pretēji, Ukrainas centieni dalīties ar informāciju Krievijā, lai paskaidrotu savu stāsta pusi Krievijas sabiedrībai, arvien vairāk strādā un uzrunā sabiedrību, novērojis Solovjovs. Izmaiņas informācijas karā notiek lēni un pakāpeniski, tomēr, kā uzskata IT eksperts, ir redzamas izmaiņu pazīmes arī Krievijas informācijas telpā.

Runājot plašāk par kibertelpas izmantošanu militārās situācijās, Solovjovs uzskata, ka kiberkarš turpinās būt aktīva sastāvdaļa pašreizējās un nākotnes militārajās darbībās.

Solovjovs uzsvēra, ka realitātē kiberkarš ir norisinājies jau vairākus gadus, bet miera laikā esot sarežģīti izplatīt informāciju par to, ka norisinās kiberkari.

Runājot par kiberkaru pašreizējā militārajā konfliktā, IT eksperts izcēla divu veidu kiberkampaņas. Pirmā veida kiberkampaņa ir publiska un visai sabiedrībai redzama, piemēram, mājaslapu uzlaušana un to satura manipulēšana. Otrs veids ir slēpts, piemēram, hakeris var ielavīties noteiktas valdības sistēmā un vairākas nedēļas, mēnešus vai gadus gaidīt, kad sistēmā parādīsies noderīga informācija, kuru izmantot. Tomēr pašlaik nav skaidrs, cik daudz un tieši kādā veidā tiek izmantotas šīs slepenā veida kiberkampaņas Krievijas-Ukrainas karā, taču izskan informācija, kas liecina par tādu kampaņu esamību.

Drošība gan nacionālā, gan Eiropas Savienības (ES) līmenī esot izteikti nostiprinājusies. IT eksperts izceļ, ka NATO un ES pašlaik attīstās aizargkapacitāte jeb vairāk tiek fokusēti spēki uz aizsargāšanos pret kiberkaru, nevis spēju pašam uzbrukt.

Savukārt Latvijā kopš 2009.gada, kad Ilmārs Poikāns atrada veidu, kā "apiet" Valsts ieņēmumu dienesta sistēmu un līdz nākamā gada sākumam publicēja sarakstu ar valsts pārvaldē strādājošo algām, esot ļoti ātrā tempā izveidojies un attīstījies IT drošības likums. Solovjovs uzskata, ka, salīdzinot kiberdrošību ES līmenī, Latvija varētu būt viena no attīstītākajām valstīm šajā jomā.

Solovjovs skaidroja, ka ir jāturpina izmantot ielaušanās testi, lai veiksmīgi noteiktu, vai informācijas sitēmas ir uzlaužamas, ko uzbrucējs var darīt ar iegūto informāciju un kā labot šo problēmu.